Iestudējumu Spēlēju, dancoju veidojuši muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, videomākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Uzvedums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā.
1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas Spēlēju, dancoju (1916) motīviem, radošā komanda interpretējusi mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. Spēlēju, dancoju galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. iestudējuma darbība risinās Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā. Spēlēju, dancoju iestudējums izpelnījies gan skatītāju, gan kritiķu atzinību un nominēts Lielajai Mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada uzvedums, kā arī iekļuvis balvas Kilograms kultūras fināla balsojumā kategorijā Mūzika.
Digitālo vietni Opera Vision radījuši organizācija Opera Eiropa un trīsdesmit operas kompānijas un festivāli no astoņpadsmit valstīm. Tā turpina iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto operas žanra digitālo popularizēšanu, kas sākās pasaulē plašu popularitāti guvušajā vietnē Operas platforma. Opera Vision tapusi ar Eiropas Savienības programmas Radošā Eiropa atbalstu.
Vietnē Opera Vision līdz šim Latvijas Nacionālā opera ikvienam interesentam visā pasaulē piedāvājusi noskatīties Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis, koncertu Mūsu Operai 100 un Džakomo Pučīni operas Bezdelīga koncertuzvedumu.
Operas Spēlēju, dancoju ierakstu līdz 31. jūlijam varēs skatīties: https://operavision.eu/en/library/performances/operas/i-played-i-danced-latvian-national-opera-and-ballet
Latvijas Nacionālajā operā šosezon Spēlēju, dancoju izrādes var noskatīties 31. janvārī, 28. februārī, 13. martā, 25. aprīlī un 10. jūnijā.
resume