Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Izcilība hamletiskā gaisotnē. Neticami bagāta un radoša notikumu pilnība mūzikai nāvējošā gadā

Komponistam Imantam Kalniņam, kurš visos žanros no dziesmām līdz simfonijām, operām un oratorijām raksta par "lietām, kuras nekad nepāriet", un Baltā nama vēstures veidotājam, aizrautīgajam latviešu mūzikas interpretam, Maestro Aleksandram Viļumanim, piešķirta Lielā mūzikas balva (LMB) par mūža ieguldījumu. Viņi to saņems līdz ar LMB gada laureātiem, kas izvirzīti septiņās kategorijās. Svinīgā apbalvošanas ceremonija pagaidām gan vēl nezināmā norises formātā ieplānota Latvijas Nacionālajā operā 2. martā, un to tiešraidē atspoguļos gan LTV1, gan Latvijas Radio 3 Klasika.

Latviskās identitātes kods 

 

"Saņemt dāvanas un balvas man ir viena no vispatīkamākajām nodarbēm. Kad Ziemassvētkos zem eglītes atrodi sev domātas dāvanas un dzimšanas dienā," telefoniski apsveikts ar piešķirto apbalvojumu, priecājās Imants Kalniņš. "Es neļauju šim trakajam laikam izdarīt uz sevi spiedienu. Es to vienkārši neļauju. Tas nozīmē, ka nedz mana dienas kārtība, nedz darbs nav ticis iespaidots," viņš saka un piebilst, ka par radošajām iecerēm un vēl nepabeigtajiem darbiem nestāstīts. Arī par šovasar gaidāmo astoņdesmito jubileju komponists neuztraucas: "Es ļaujos dzīves gaitai. Dzimšanas dienu svinēšu kā parasti, mājās, kopā ar Agriņu un bērniem, bez ielūgtiem viesiem. Tā mūzika, kas jāuzraksta, tiks uzrakstīta. Tā, kas ir uzrakstīta, tā ir, notis var dabūt, var spēlēt, var klausīties ierakstus. Nav ko speciāli satrakoties. Protams, dzīva muzicēšana ir visaugstākais līmenis." Gadā, kas nesen kā sācies, Imants Kalniņš novēl dzīvesprieku, optimismu: "Es novēlu būt priecīgiem un neņemt galvā to, ko citiem grib iestāstīt cilvēki, kuriem prieks ir svešs."

I. Kalniņa radošā darbība ir ārkārtīgi plaša. Komponists strādājis lielajos simfonijas, operas un oratorijas žanros, bet viņa dziesmas jau daudzus gadus pulcē savus cienītājus un līdzdziedātājus īpašos koncertnotikumos Cēsīs vai Vecpiebalgā. "Ja runājam par tādu kā latviskās identitātes muzikālo kodu, viņa mūzika neapšaubāmi ir viena no šī koda galvenajām atslēgām. Daudzi viņa darbi kļuvuši par spilgtiem sava laika simboliem, bet joprojām uzrunā tieši un iedvesmojoši arī šodien," uzsver LMB žūrijas priekšsēdētāja muzikoloģe Daina Markova. Piemēram, opera Spēlēju, dancoju ieguvusi elpu jaunā LNO iestudējumā un digitāli skanējusi tālu pasaulē, Ceturtā simfonija savulaik bija revolucionārs notikums mūzikā, ikreiz no jauna suģestē mūzika filmai Pūt, vējiņi. I. Kalniņš ir mīlestības komponists, viņš raksta par "lietām, kuras nekad nepāriet", rezumē D. Markova.

 

Vairākām paaudzēm

Balvu par mūža ieguldījumu I. Kalniņš saņems kopā ar laikabiedru un vairāku savu vokāli simfonisko un simfonisko lieldarbu interpretu Maestro Aleksandru Viļumani. "Esam diezgan daudz saskaroties strādājuši. Viņš bija diriģents operas Spēlēju, dancoju pirmajam uzvedumam, skaņuplatē ierakstījis oratoriju Rīta cēliens. Pirmkārt, esam studiju biedri, vienā kursā mācījāmies konservatorijā. Mūsu kontakti ir ar dziļu ģenēzi," saka I. Kalniņš. Pats Maestro A. Viļumanis šoreiz ir vārdos skops. Dzīves gaitā esot nācies vairākkārt izjust pret sevi vērstu negatīvu attieksmi, un viņš neslēpj, ka ir ļoti patīkami saņemt valstī visaugstāko novērtējumu mūzikā.

Maestro A. Viļumaņa radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, ar kuru atskaņojumiem klātienē un skaņu ierakstos uzaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. No 1975. līdz 1986. gadam un no 1994. līdz 1996. gadam viņš pildījis LNO mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta pienākumus. Operā viņš savulaik radījis ideāli saskaņotu operdziedātāju ansambli ar solistiem Inesi Galanti, Ingu Pētersonu, Jāni Sproģi, Elgu Brahmani, Sergeju Martinovu, Samsonu Izjumovu, Nikolaju Goršeņinu, Aleksandru Poļakovu, bet 90. gados viņiem pievienojušies arī Inga Kalna, Eduards Čudakovs un Egils Siliņš. Maestro vadībā mūsu mākslinieki viesojušies Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Anglijā, Beļģijā, Meksikā, Dienviditālijā un citviet. Meistars veidojis iestudējumus opernamos Pēterburgā, Maskavā, Oslo, Tamperē. Divdesmit gadu A. Viļumanis ir veidojis arī Siguldas Opermūzikas svētku muzikālo programmu.

"Neskatoties uz kultūras nozarei nāvējošu gadu, mūzikas dzīvē esam piedzīvojuši neticami bagātu, daudzveidīgu, radošu koncertu un notikumu pilnību. Visi šie brīnišķīgie mūzikas notikumi palīdzējuši mums visiem vieglāk izdzīvot šo laiku. Mūziķi ar savu neatlaidību un darbu kā vēl nekad iepriekš klausītājiem atgādināja dzīvas un klātesošas mūzikas īpašo nozīmi," norāda D. Markova. Neraugoties uz skarbajiem ierobežojumiem, arī teju visas Latvijas reģionu koncertzāles ir šī gada LMB nominantu sarakstā. Novērtējot jaunās idejas hamletiskajā "būt vai nebūt" situācijā, ieviesta īpaša kategorija – Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos.

 

Lielās mūzikas balvas nominācijas 2020

Par izcilu sniegumu gada garumā

  • Pianists un komponists
  • Raimonds Pauls
  • Pianiste Agnese Egliņa
  • Diriģents Ainārs Rubiķis
  • Pianists Reinis Zariņš

Par izcilu darbu ansamblī

  • Čelliste Māra Botmane
  • Trompetists Jānis Porietis
  • Vibrofonists Andrejs Puškarevs

Par izcilu interpretāciju

  • Pianists Georgijs Osokins – F. Šopēna Otrais klavierkoncerts 8. februārī Dzintaru koncertzālē (kopā ar kamerorķestri Kremerata Baltica)
  • Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš – Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika Jūrmalas festivāla koncertā 04.08.
  • Dzintaru koncertzālē Vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians – latviešu komponistu mūzika koncertā Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 09.08. Mazajā Mežotnes pilī

Gada jaundarbs

  • Arturs Maskats Vasaras sapņi. Pirmatskaņojums 13.09. Dzintaru koncertzālē – Lusiana Mančīni (mecosoprāns), Hugo Tičati (vijole, atskaņojuma vadītājs), Kremerata Baltica
  • Uģis Prauliņš Mesa un interlūdijas L’homme armè, pirmatskaņojums 20.12. Latvijas Radio 1. studijā
  • Pēteris Vasks Sestais stīgu kvartets, pirmatskaņojums 03.10. Dzintaru koncertzālē – stīgu kvartets Artemis

Gada jaunais mākslinieks

  • Vijolnieks Daniils Bulajevs
  • Diriģents Aivis Greters
  • Dziedātāja Beāte Zviedre

Gada koncerts

  • Jūrmalas festivāla koncerts Veltījums Marisam Jansonam 29.07. Dzintaru koncertzālē – Kristīne Balanas, LNSO, diriģents Andris Poga
  • Dziedātājas Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts 10.10. Liepājas koncertzālē Lielais dzintars
  • Festivāla ORGANismi koncerts Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO 24.10. Latgales vēstniecībā Gors, diriģents Jānis Stafeckis

Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos

  • LNSO koncerts Mālera Piektā un RIX 13.03. Lielajā ģildē
  • Koncerts – performance Viens 24.07. koncertzālē Latvija
  • Muzikāli performatīvs piedzīvojums Kamēr… upē 25.07. Gaujas krastā Cēsu Mākslas festivālā

Top komentāri

Ne hamletiskā.
N
Hamlets maukas nepielūdza un tikli dzīvoja. Īsti HAMELEONISKĀ gaisotnē!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja