Nebēdnīga rotaļāšanās ar skaņu un vizuālās mākslas klišejām, tās sagraizot, sagrozot un lipinot kopā visneiedomājamākajos, bet radoši brīvu un pārsteigumiem gatavu cilvēku maņām tomēr baudāmos veidos, mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kļūst arvien vieglāk. Māsas Bjanka un Sjerra Kesedijas jeb duets CocoRosie to dara jau vairāk nekā divdesmit gadu, tāpēc uzskatāmas par avangarda māksliniecēm, ar to ļaujot domāt visu, kas vien iespējams, – dziedāšanu bērnu pasaku tēlu balsīs, klasisku un pašdarinātu mūzikas instrumentu, arī elektronikas izmantošanu, feministiskus uzskatus, ekstravagantus skatuves tērpus un aksesuārus un visdažādākos viedokļus par viņu izpausmēm no absolūtas sajūsmas līdz vēlmei riebumā novērsties, kā jau tas nereti notiek ar visu neierasto. Tiem, kuri pēdējos gados baudījuši frīku kabarē grupu – angļu The Tiger Lillies un ukraiņu Dakh Daughters – koncertus Latvijā, CocoRosie uzstāšanās, visticamāk, patiks vēl vairāk.
Atkal brīvas
CocoRosie kontā ir astoņi pilnmetrāžas albumi, no kuriem pēdējais iznācis šī gada pavasarī, un tā Eiropas turnejas ietvaros svētdien, 3. augustā, grupa otro reizi spēlēs Latvijā – šoreiz Cēsu koncertzālē (CocoRosie pirmais koncerts pie mums notika klubā Palladium 2013. gada vasarā). Jaunā albuma nosaukums Little Death Wishes izraisa asociācijas ar vēlmi iemigt, kad esi devies pie miera, bet jebkura iemigšana ir kā mazā nāvīte vai tās mēģinājums. Mēs taču nekad nevaram būt simtprocentīgi droši, ka pēc pilnīgas atslēgšanās no realitātes pamodīsimies vēl šajā pašā pasaulē, bet tik un tā mūs spārno šī līdzšinējā pieredzē balstītā pēdējā vēlēšanās pirms aizmigšanas atkal un atkal pamosties ar svaigiem spēkiem, kaut tas nav nekas vairāk kā ļaušanās pieradumam (jāatceras, ka franču valodā mazā nāve jeb la petite mort ir orgasms).
Daloties šajās pārdomās, sākam sarunu ar Bjanku Kesediju, kad sazvanu viņu neilgi pirms Cēsu koncerta. "Mums ir jābūt gataviem, ka jebkurā brīdī varam pazaudēt pilnīgi visu, kā tas pirms četriem gadiem notika ar visu ģimenes taustāmo mantību, meža ugunsgrēkā nodegot mūsu mājai. Aizgāja bojā pilnīgi visas personīgās lietas, kas palikušas no mātes, un pašu sakrātās – mākslas darbi, rotaslietas un fotogrāfijas, automašīnas un tērpi, mūzikas instrumenti un datoru cietie diski ar vēl nepublicēto un topošo ierakstu sagatavēm. Tikko bijām sākušas veidot ierakstu, un interesanti ir tas, ka pēkšņi mēs jutāmies tā, it kā būtu atsviestas atpakaļ vairāk nekā divdesmit gadu senā pagātnē. Arī toreiz gribējām radīt mūziku, bet mums nebija tikpat kā nekā, un mēs eksperimentējām, kā nu pratām. Balstījāmies tikai instinktu vadītajā prasmē improvizēt, aizstājot neesošus instrumentus ar pašdarinātiem vai bērnu rotaļlietām, un pašas meklējām veidu, kā to visu ierakstīt. 2021. gadā pēc ugunsgrēka jutāmies atkal brīvas no ilgu gadu gaitā uzkrātās bagāžas sloga, kas mums ļāva ierakstu veidot ar svaigu enerģiju, – šī ir šķietami bēdīgā notikuma gaišā puse, un to vienmēr iespējams atrast, kad lietus aizskalo pelnus," ugunsnelaimi veiksmē pārvērš Bjanka.
Radošais izvirdums
Māksliniece atzīstas, ka arī CocoRosie pirmsākumos viņas radoši stimulēja kāds cita rakstura apstāklis – abas ar Sjerru ilgus gadus bija dzīvojušas šķirti, jo māsa tika izraidīta no mātes mājām, un arī Bjanka toreiz uzskatījusi, ka tā būs pareizāk, jo attiecības nav bijušas labas, kaut augušas kopā, dzīvojot pie viena vai otra no šķirtajiem vecākiem, kuri piekopuši visādas netradicionālas, senās Amerikas pamatiedzīvotāju tradīcijās balstītas bērnu audzināšanas metodes un garīgas pieredzes. Māsas satikušās atkal tikai pēc desmit gadiem, kad Sjerra jau bija paspējusi izglītoties klasiskās operas mākslā Ņujorkā, Romā un Parīzē, savukārt Bjanka – valodniecībā, socioloģijā un tēlotājmākslā Bruklinā. Ilggadējā nošķirtībā iekavētā māsu savstarpējā ķīmija vainagojusies radošā izvirdumā. Viņu grupas nosaukums ir izveidots no abu bērnības iesaukām Coco un Rosie, ko viņām devusi māte Kristīna Čelmersa, kura nomira 2017. gadā drīz pēc savas balss ieraksta CocoRosie albumam Put the Shine On – viņu var dzirdēt dziesmā Ruby Red.
Bjankai ir jaunums, ka arī popmākslinieks Mobijs par savu skatuves vārdu savulaik ir izvēlējies tēva doto bērnības iesauku, bet viņa ar atzinības pilnu izsaucienu reaģē uz ziņu, ka koncertēs zemē, kurai pāri veļas feministiski noskaņotu meiteņu pankgrupu vilnis. "Mūsu koncertā skanēs daudz dziesmu no jaunā albuma, bet netrūks arī mums pašām mīļu skaņdarbu no senākiem laikiem. Svaigāku piesitienu šīm kompozīcijām piešķirs pirmoreiz mūsu koncertsastāvā iekļautais bundzinieks Eimeriks Vestričs, kurš iepriekš spēlējis grupās Cassius un Aufgang. Šis būs CocoRosie koncerts ar visjaudīgāko skanējumu, kāds jebkad ir bijis," apsola Bjanka Kesedija.
CocoRosie
Koncertzālē Cēsis 3.VIII plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 40–55