Slavenajam dziedātājam, kurš pats pašā savas karjeras plaukumā pārcietis leikēmiju un kura atgriešanās uz skatuves 1988.gadā bija kā īsts brīnums, Mārtiņa fonda direktore Elita Keiša preses konferencē Jūrmalā pasniedza dāvanu, ko viņam pagatavojuši mazie slimnieki — aplikāciju, kurā attēlota spāre.
H.Karerass, atgriezies uz skatuves 1988.gadā Barselonā izveidoja labdarības fondu, lai palīdzētu ar leikēmiju slimiem cilvēkiem. Pirmoreiz viesojoties Latvijā 1998. gadā viņš Rīgā apmeklēja bērnu klīnisko slimnīcu. Preses konferencē slavenais dziedonis pastāstīja, ka viņa labdarības fonda centrālais birojs joprojām atrodas Katalonijas galvaspilsētā Barselonā, bet tā filiāles darbojas ASV, Šveicē un Vācijā. Fonda Vācijas filiāle attīsta sadarbības projektus arī ar Austrumeiropas, tajā skaitā ar Baltijas valstīm. «Priecāsimies šajā ziņā sadarboties ar labdarības organizācijām Latvijā.»
Atbildot, kur slēpjas paša 61 gadus vecā Karerasa jauneklīgā gara noslēpums, slavenais dziedātājs atbildēja, ka tas ir gandarījums par iespēju dziedāt. «Tas dod man spēku un kaismi turpināt manu darbu. Līdz dziedoņa karjeras beigām man vairs nav atlicis daudz laika, tāpēc jo lielāks ir mans prieks un gandarījums par ikkatru uzstāšanos,» viņš teica. Savukārt, atminoties, kas pašam palīdzējis grūtajā brīdī, izstāstīja ka ļoti daudz, katru dienu stundām klausījies Sergeja Rahmaņinova Otro klavierkoncertu. «Ja jūs man jautātu kāpēc — es to nezinu. Šī mūzika man deva apņēmību un spēku. Man, kā daudziem mūzikas mīļotājiem, krievu mūzika ir ļoti tuva. Ne tikai Rahmaņinovs, bet arī Čaikovskis, Borodins un Rimskis-Korsakovs. Krievu mūzikas tradīcija un mūziķi ir liels ieguldījums pasaules mūzikas kultūrā.»
Savukārt par pirmajiem iespaidiem Jūrmalā, vienā no daudzajiem kūrortiem, kur Karerass uzstājies, viņš atbildēja, ka viņam šeit viss patīk, «sevišķi brīnišķīgās slaikās priedes, kādu nav Spānijā. Viss ir brīnišķīgi, izņemot laika apstākļus.»
Pirms desmit gadiem kopā ar pianistu Lorenco Bavaju, koncertējot uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, H.Karerass izpildīja reti dzirdētu, dziļu kamermūziku un tikai daudzajās publikas pieprasītajās piedevās nodziedāja arī populārās Neapolitāņu dziesmas. Par jauno programmu Vidusjūras kaislība viņš saka: «Mēs cenšamies veidot koncerta vietai un apstākļiem piemērotu programmu. Šoreiz tā ir ar klavierēm un kameransambli, bet filozofija ir tā pati — dziedāt gan mūziku, ko no manis gaida publika, gan to, kurā pēc paša domām varu vispatiesāk izpausties un ko man pašam patīk dziedāt.»
Jautāts, vai redz jaunajā paaudzē tādu potenciālu, kāds savulaik apvienojās slavenajā, kopā koncertējošajā tenoru Hosē Karerasa, Plasido Domingo un Lučāno Pavaroti trijotnē, viņš teica: «Jaunā tenoru paaudze, manuprāt, ir pilna lielu mākslinieku. To ir ne tikai trīs, bet daudz vairāk: Roberto Alaņja, Rolando Villazons, Marsello Alvaress, Huans Djego Floress un daudzi citi. Ir ļoti svarīgi, lai operas pasaulei būtu laba tenoru komanda, jo tenors savveidā ir operas kvintesence. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pasaulē būtu labi tenori!»
Karerass atgriezies koncertēt Latvijā pēc desmit gadiem, un arī šoreiz viņa koncertu sponsorē Parex banka.
Koncertā Dzintaru koncertzālē ceturtdien 26.jūnijā H.Karerass koncertēs kopā ar Jauno itāļu kvartetu un savu pastāvīgo pianistu Lorenco Bavaju, ar kuru sadarbojas jau 19 gadus. Programmā iekļautas gan ārijas no itāliešu operām, gan arī neapoliešu un spāņu dziesmas.