Sarakstā ietverti gan akadēmiski, gan populāri darbi, līdz ar to tajā atrodams plašs autoru un darbu spektrs - no Johana Gotfrīda Mītela līdz Raimondam Paulam.Sarakstā iekļautās vērtības un pamatojums* Pēteris Barisons (1904-1947)Dziesmai šodien liela diena - dziesma jauktam korim 1947Mūsu nacionālā lepnuma Dziesmu un deju svētku neoficiālā himna. Kora dziesma, kas ir latviešu tautas sadziedāšanās simbols.* Mārtiņš Brauns (1951)Saule, Pērkons, Daugava - dziesma jauktam korim 1988Raiņa monumentālās poēmas "Daugava" muzikālā ietērpa spilgts fragments. Laika gaitā dziesma kļuvusi par vienu no iemīļotākajiem un populārākajiem dziesmu svētku kopkora un līdz ar to arī atsevišķu amatierkoru skaņdarbiem ar himnas nozīmi un suģestējošu iedarbību.* Pauls Dambis (1936)Jūras dziesmas - cikls jauktam korim 1971Viens no spilgtākajiem jaunā folkloras viļņa paraugiem latviešu mūzikā. 70. gados šis skaņdarbs kļuva par neatņemamu Imanta Kokara un kora Ave Sol repertuāra sastāvdaļu un piedzīvoja atskaņojumus ļoti daudzās pasaules koncertzālēs.* Emīls Dārziņš (1875-1910)Melanholiskais valsis simfoniskam orķestrim 1904Vispazīstamākais latviešu simfoniskais skaņdarbs, kas savulaik pārstāvēja psiholoģiskā simfonisma sākumu latviešu mūzikā. Trauslas dvēseles dzīves apgarota idealizācija Dārziņa Valse mélancolique padarījusi par noturīgu kulta darbu jau daudzās paaudzēs.* Emīls Dārziņš (1875-1910)Kora dziesmas 1892-1910Latviešu kora mūzikas izcilās pērles. Emocionāli spilgti un profesionāli grodi nostrādātas 17 partitūras, kurās Dārziņa liriķa talants izpaužas dziļās skumjās, ilgās pēc skaistuma, mīlestības cēluma, nevairoties arī no laikmeta sabiedriskajām noskaņām. Jūtu caurstrāvota skaņu pasaule, kas veido vienu no pašām būtiskākajām latviešu kormūzikas sadaļām.* Lūcija Garūta (1902-1977)Dievas, Tava zeme deg - kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm 1943Skaņdarbs, kas ir Latvijas Trešās atmodas garīguma simbols. Izcila, emocionāli piesātināta kompozīcija, kas daudzkārt atskaņota ne tikai Latvijā, bet daudzviet ārvalstīs. Kompozīcija kļuvusi par Latvijas atpazīstamības zīmi pasaules koncertzālēs.* Romualds Grīnblats (1930-1995)Balets Rigonda 1959Pirmais mēģinājums tālaika Latvijā radīt laikmetīgu baletu ar novatorisku skaņu valodu. Krievijā dzimušajam Latvijas modernistam Grīnblatam piemītošais teatrāļa nervs liek pamatu izrādei, kas kļūst par leģendu un laika zīmi. Ar nosaukumu "Rigonda" populāra kļūst radiola, skandas un šokolāde. Novatorisks darbs arī scenogrāfijas (Edgars Vārdaunis) un horeogrāfijas (Helēna Tangijeva-Birzniece) ziņā.* Jānis Ivanovs (1906-1983)Simfonijas 1933-1983Vērienīgākais latviešu simfoniķis, 21 simfonijas autors. Latviešu dramatiski konfliktējošā simfoniskā žanra lielmeistars, kura darbus atskaņojuši izcilākie orķestri un diriģenti daudzviet Eiropā, ASV un Japānā.* Andrejs Jurjāns (1856-1922)Tēvijai - kantāte soprānam, jauktam korim un orķestrim 1886Patriotiska gara un nacionālās pašapziņas slavinājuma dziļa un organiska izpausme, kurā jūtama komponista ticība latviešu tautas nākotnei. Pozitīvu lādiņu garantējošs skaņdarbs, viens no latviešu kantātes žanra pamatdarbiem ar impulsu tālākajai attīstībai.* Andrejs Jurjāns (1856-1922)Pūt, vējiņi - dziesma jauktam korim 1884Pazīstamās latviešu tautas dziesmas slavenākā apdares versija, kas kļuvusi tautā populāra, pateicoties savai vienkāršībai, daiļskanībai un diatoniskajiem principiem, kuru aizsācējs bija Jurjāns. Gados, kad nedrīkstēja dziedāt Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju", šī apdare cilvēku apziņā kalpoja kā neoficiāla Latvijas himna.* Alfrēds Kalniņš (1879-1951)Opera Baņuta 1920Latviešu opermūzikas kapitāldarbs ar pamatakmens nozīmi. Baltu senvēstures un latvju mentalitātes piemineklis, poētisks Līgo svētku darbību un atmosfēras koncentrāts.* Alfrēds Kalniņš (1879-1951)Solo dziesmas 1900-1949Psiholoģiski smalkas vokālās miniatūras. Tēlaini spilgtas un profesionāli grodi veidotas kompozīcijas ar nacionālu iezīmību, bet droši konkurē ar rietumeiropas klasiķu vokālo kamermūziku.* Imants Kalniņš (1941)Ceturtā simfonija 1973Eksplozija 1970. gadu sākuma Latvijas klasiskās mūzikas vidē – sekmīgs mēģinājums nojaukt robežu starp simfonisko un populāro mūziku. Kulta skaņdarbs līdz pat mūsdienām. Padomju laikā pazīstamo versiju ar apļveida kompozīciju neatkarības gados nomainīja oriģinālvariants ar dziedātājas klātbūtni un jaunu skaņu materiālu simfonijas finālā.* Romualds Kalsons (1936)Kāzu dziesmas - svīta simfoniskam orķestrim 1979Kalsona ieražu dziesmās, kas ataino neofolklorisma stilistisko aspektu 20. gadsimta 70.–80.gadu mūzikā, tiek izcelta intonatīvā savdabība. Kā jau Meistaram klājas – krāšņa orķestrācijas paraugstunda. Šīs svītas 5.daļa ir kļuvusi par mūslaiku latviešu simfohitu.* Tālivaldis Ķeniņš (1919)Sarunas ar dzimteni - refleksijas par Imanta Zemzara tēmu čellam un klavierēm 1989Iespējams, populārākais Kanādas latviešu komponista Tālivalda Ķeniņa skaņdarbs, komponēts 1980. gadu nogalē, par pamatu izmantojot Latvijas kolēģa Imanta Zemzara tēmu. Trešās atmodas laika spilgts trimdas un dzimtenes tilts. Naivisma un ekspansīvas kolīzijas sadursme kā Ķeniņa racionālās un gudrās mūzikas emocionālā kodola simbols.* Zigmars Liepiņš (1952)Rokopera Lāčplēsis 1988Ne tikai profesionāli veiksmīgs darbs rokoperas žanrā, kas pēc 20 gadiem nav zaudējis savu muzikālo un enerģētisko kvalitāti, bet arī sociālpolitiski nozīmīgs opuss - Trešās atmodas priekšvēstnesis. Tālaika tautas tieksmju un noskaņu precīzs uzminējums. Latviešiem nozīmīgā eposa jauna pārveide Māras Zālītes libretā.* Arturs Maskats (1957)Tango simfoniskajam orķestrim 2002Populārākais simfoniskais opuss, kas radīts pēdējos gados. Tas piedzīvojis starptautiskus panākumus pasaulē (konkursa Masterprize finālists) un vismaz 15 diriģentu interpretācijas. Darbā manifestē Artura Maskata teatrālisms un latviešiem netipiska karstasinība. Izcils demokrātisma un augstās mākslas savienojums.* Jānis Mediņš (1890-1966)Opera Uguns un nakts 1913-1919Raiņa teksta vērienīgs iemiesojums laikmetīgā skaņurakstā. Laika pārbaudi izturējis latviešu opermūzikas šedevrs – mūzikas drāma par mūžam aktuālo tēmu "Mainies uz augšu!".* Jānis Mediņš (1890-1966)Ārija no 1. orķestra svītas 1922Viena no izcilā komponista simfoniskajām miniatūrām, kas kā svītas sastāvdaļa (līdzīgi Baha 3. svītas Ārijai) dzīvo patstāvīgu dzīvi un ir viens no retajiem pasaulē atpazīstamajiem latviešu skaņdarbiem. Dabiski plūstoša, ideāli līdzsvarota mūzika.* Emilis Melngailis (1874-1954)Jāņuvakars - dziesma jauktam korim 1926Viena no spilgtākajām, tautiski krāsainākajām un emocionāli spēcīgākajām latviešu kora kompozīcijām, kas kļuvusi par neatņemamu Dziesmu un deju svētku sastāvdaļu.* Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788)Slavenākais Rīgas vācu komponists, Sturm und Drang virziena pārstāvis, neticami spožs taustiņinstrumentālists. Virtuozitātes un rakstura īpatnību savienojuma iespaidā Mītela mūzika saturiski dziļi piepildīta ar savdabīgiem un neparedzamiem harmoniskiem un melodiskiem risinājumiem. Eiropā augstu novērtēts sava laika savdabis.* Raimonds Pauls (1936)DziesmasLatviešu populārās mūzikas izcilākā personība. Spēcīgā melodiķa mūzikā apvienojas latviešu tautas mūzikas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementi ar modernajiem strāvojumiem, radot aktuālu un reizē demokrātisku mūziku.* Gundaris Pone (1932-1994)Avanti! simfoniskajam orķestrim 1975Izcils trimdas latviešu komponists, kura dzīves moto ierakstīts šī darba partitūrā: "Drosmīgs dzīves lēciens". Komponists – dumpinieks, enfant terrible. Latviešu mūzikas avangardists. Avanti!, kura revolucionārais zemteksts un alūzijas nemanāmi ievijas kopējā, spraigajā mūzikas atmosfērā, godalgots kā gada labākais jaunais simfoniskais skaņdarbs ASV.* Pēteris Plakidis (1947)Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem 1969Šodien pazīstamo orķestra rakstības profesionāli Pēteri Plakidi šis skaņdarbs iecēla meistara kārtā jau 23 gadu vecumā ar latviešu mūzikai neraksturīgi lineāru domāšanu un "bartokālām" krāsām.* Ādolfs Skulte (1909-2000)Balets Brīvības sakta 1950Latviešu kultūrai savulaik principiāli jauns Raiņa filozofiskās lugas risinājums simfonizēta baleta formā, brīvības idejas slēpts vēstījums Padomju Latvijā. Interesants divu stilistisko jomu – latviešu tautas mūzikas un stilizētu galma deju – pretstatījums.* Pēteris Vasks (1946)Musica Dolorosa stīgu orķestrim 1983Vesela daiļrades perioda kvintesence! Tieši šajā skaņdarbā tā sasniedz savu emocionālo kulmināciju un liek visspēcīgāk ievibrēt tās raksturīgajām iezīmēm – lēnām, pakāpeniskām diatonisku skaņu kompleksu attīstībām un asociatīvam mūzikas vēstījumam ar Vaskam raksturīgo latviski smeldzīgo tonējumu.* Jāzeps Vītols (1863-1948)Gaismas pils - balāde jauktam korim 1899Koncentrētā un spēkpilnā lasījumā pasniegta latviešu Atmodas vadideja "Gaismu sauca, Gaisma ausa, augšām cēlās Gaismas pils". Vairāk nekā simts gadus neatņemama koru repertuāra un latviešu kultūrapziņas daļa, lielā mērā Dziesmu svētku simbols.* Marģeris Zariņš (1910-1993)Partita baroka stilā mecosoprānam un instrumentālam ansamblim 1963Šajā darbā, kurā senfranču dzejas motīvos ievītās noskaņas uzbur vienu no spilgtākajām stilizācijām latviešu mūzikas vēsturē, komponists spēlējas ar baroka laika mūzikai raksturīgiem žanriem un izteiksmes līdzekļiem. Kā sava laikmeta zīmi līdzās senās mūzikas stilizācijai viņš izmanto estrādes un džeza harmoniju un ritmu. Vienlaikus - skaists cieņas apliecinājums pasaules kultūrai.* Jānis Zālītis (1884-1943)Kora dziesmas 1912–1942Mazražīgā Jāņa Zālīša spilgti individuālā daiļrade Latvijas kontekstā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs ir gandrīz avangardiska novirze no dominējošās nacionālromantiskās paradigmas. Visspilgtāk šo tendenci uzrāda kora dziesmas, kuru smalkajā un režģainajā nošurakstā dominē sapņaini latvisks impresionisma paveids un tēlojošas simbolisma atbalsis.* Arvīds Žilinskis (1905-1993)Opera Zelta zirgs 1959Tautas iemīļots plaša vēriena muzikāls skatuves darbs, ar kuru izaugušas vairākas paaudzes. Operas žanra demokratizācijas pārliecinošs paraugs Latvijā. Antiņa tēla spilgtais izstrādājums piešķir tam arhetipa kvalitāti arī uz operas skatuves. Visvairāk izrāžu piedzīvojusī opera mūsu Baltajā namā.* Rīgas Doma ērģeles Rīgas Doma ērģeles ir pieskaitāmas pie pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm ar 124 reģistriem, 4 manuāļiem un pedāli, 6718 dažāda lieluma un materiāla stabulēm. Tās 1883./1884. gadā uzbūvēja E. F. Walcker & Co. Viens no vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslas augstākajiem sasniegumiem. Izcila un starptautiski iecienīta koncertzāle.* Latvijas Nacionālā operaNacionālās kultūras spilgts simbols. Starptautiski atpazīstama mākslas institūcija ar mūsdienīgu, inovatīvu garu, kas sintezē daudzu radošo sfēru (mūzika, deja, teātris, vizuālā māksla, dizains u.c.) izcilākos sasniegumus.
Latvijas Kultūras kanonam izvirzītie pretendenti:
Kino
Arhitektūra un dizains
Literatūra