Koncertā Zelta Roma. Mesa Pāvestam, kas norisināsies 20. septembrī pulksten 20.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā, līdzās leģendām apvītajai Mesai pāvestam Marčello, skaņdarbam, kas būtiski mainījis vokālās mūzikas vēstures gaitu, izskanēs arī Palestrīnas sekotāja, baroka mūzikas granda Johana Sebastiāna Baha mūzika, kā arī speciāli šim notikumam radīti veltījumi – mūsdienu latviešu komponistu: Krista Auznieka, Lindas Leimanes un Aleksandra Avrameca jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi.
Džovanni Pjerluidži da Palestrīna visu savu muzikālo dzīvi aizvadīja Romā un bija cieši saistīts ar pāvesta galmu un Sv. Pētera baziliku. Sacerēta ap 1560. gadu, Mesa pāvestam Marčello kļuvusi par vienu no visietekmīgākajiem un simboliskākajiem darbiem mūzikas vēsturē. Tā tapusi laikā, kad Romas katoļu baznīca piedzīvoja būtiskus reformu laikus. Lai apkarotu bīstamību, kuru baznīcai radīja augošā protestantu kustība, tika vētīts viss: Tridentes koncila (1545–1563) ietvaros, piemēram, tika apstiprināti priesteru celibāta un baznīcas hierarhijas principi un notika aktīvas diskusijas par to, kādai nākotnē jābūt liturģiskajai mūzikai. Daudzbalsīgās polifonijas sarežģītība un bieži vien nesaprotamais teksta izklāsts raisīja baznīctēvos bažas, ka dievkalpojumu garīgais saturs tiek aizēnots ar mūzikas krāšņumu un pašmērķīgu greznību, tika izteikti un nopietni apspriesti priekšlikumi aizliegt sarežģītu polifoniju dievkalpojumos pilnībā. Šajā saspringtajā brīdī Palestrīnas pāvestam Marčello veltītā mesa spēja pierādīt to, ka tajā daudzbalsība nav tikai skaņu greznojums, bet gan instruments, kas kalpo tekstam un atklāsmei, nevis to apslēpj.
Leģenda vēsta, ka šis darbs tika nodemonstrēts koncila pārstāvjiem kā paraugmodelis tam, kā daudzbalsīga dziedāšana var harmonēt ar garīgo vēstījumu. Lai arī šī leģenda nav pilnībā vēsturiski pierādīta, tās simboliskā nozīme ir milzīga - tā iezīmē brīdi, kad mūzika tika paglābta no iespējama vienkāršības diktāta un komponistiem tika ļauts turpināt attīstīt sarežģītu, estētiski bagātu, daudzslāņainu sakrālo mūziku. Šis darbs līdz ar to kļuva par sava veida glābēju ne tikai tā laika komponistu izteiksmes brīvībai, bet visai rietumu daudzbalsīgās mūzikas tradīcijai, ļaujot tai izplesties un attīstīties vēl gadsimtiem ilgi. Ar Palestrīnas mesas piemēru tika ielikti pamati vēlāko dižgaru veikumam - Baham, Mocartam, Brāmsam un neskaitāmiem citiem, kuri turpināja veidot mūziku kā garīgas pieredzes nesēju. Palestrīnas darbs ir harmonijas, līdzsvara un garīga dziļuma iemiesojums - Rietumu pasaules kultūras stūrakmens, kas turpina iedvesmot komponistus un klausītājus vēl piecus gadsimtus vēlāk.
Koncertā skanēs arī pēc Latvijas Radio kora pasūtījuma īpaši šim notikumam tapuši mūsdienu komponistu jaundarbi - veltījumi meistaram. Tos rakstījuši spoži un arī pasaules mūzikas arēnā šobrīd augstu vērtēti latviešu komponisti - Krists Auznieks, kurš nupat iecelts par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas katedras vadītāju, starptautisku atzinību guvusī Linda Leimane un nule ASV Jeila universitātes maģistrantūrā iekļuvušais uzlecošais talants Aleksandrs Avramecs. Komponisti katrs savā īpašajā muzikālajā rokrakstā ir radījuši veltījumus Džovanni Pjerluidži da Palestrīnam viņa 500 gadu jubilejā, iedvesmojoties no viņa estētikas, izteiksmes līdzekļiem vai garīgā kodola. Šī koncerta daļa būs laikmetīga saruna ar renesanses meistaru - pateicības tilts starp gadsimtiem.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv