Ērģeļu svētku atklāšanas koncertā ērģeļu duets Riga Organum Duo (Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme-Portnaja) un Virdžīnija Laube-Vītiņa (sitaminstrumenti) atskaņos gan pasaules klasikas šedevrus, gan autordarbus. Programmas centrā – Riharda Zaļupes jaundarba Santa Pax pasaules pirmatskaņojums.
Smiltenes luterāņu baznīcā ir viens no mīklainākajiem instrumentiem Latvijā autorības ziņā. Plāksnīte spēles galdā vēsta, ka ērģeles būvējis C.Roller. Presē kā instrumenta būvētājs, ar kuru slēgts līgums, minēts Liepājā no Frankfurtes pie Oderas ieceļojušais un īsu brīdi strādājušais Jean Ratzmann. Smiltenes baznīcas ērģeles ir kvalitatīvi būvēts instruments ar vēlīnā romantisma dispozīciju. Īpaši vērtīgs ir vienīgais zināmais Tirzas skolotāja Leonharda Krenberga darinātais ērģeļu prospekts ar, iespējams, H.A.Konciusa stabulēm.
Vēsturisko ērģeļu svētki līdz ar Latvijas simtgades svinībām simboliski aizsākās 2017. gada 4. maijā – Baltā galdauta svētkos Alūksnē un turpina iesākto ceļu jau sesto gadu. Pēdējo divu gadu laikā pasākumi ir notikuši Ugālē, Viļakā, Rogovkā, Cesvainē, Sesavā, Slokā, Kalnciemā, Cēsīs, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Koncertos ir svinēti dubultie svētki – katru gadu tiek atklātas no jauna restaurētas ērģeles (Raunas luterāņu baznīcas, Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcas vēsturiskās ērģeles). Šogad savu atdzimšanu piedzīvos un tiks ieskandināti trīs instrumenti - Smiltenes, Dobeles un Balgales luterāņu baznīcu vēsturiskās ērģeles. Koncerti norisināsies arī Balvos, Viļakā, Jaunpiebalgā, Valmierā, Ugālē un Rīgā.
Kā jau katru gadu, īpaša vieta Vēsturisko ērģeļu svētkos tiks atvēlēta latviešu komponistu radītai ērģeļmūzikai, tostarp jaundarbiem. Šogad pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos trīs skaņdarbi - komponista Riharda Zaļupes skaņdarbs Santa Pax ērģeļu duetam un sitamajiem instrumentiem, Riharda Dubras Un Dievs man iedeva dziesmu ērģelēm, arfai un soprānam un Platona Buravicka skaņdarbs ērģelēm un elektriskajai ģitārai.
Katrai koncertprogrammai Vēsturisko ērģeļu svētkos būs savs stāsts – tiks atskaņots daudzveidīgs, pat mazliet eksperimentāls repertuārs. Katrā norises vietā instrumentu karalieni būs iespēja dzirdēt dialogā ar dažādiem sastāviem – ērģeles četrrocīgi, duetā ar arfu, elektrisko ģitāru, vijoli, marimbu, bungām, kokli, saksofonu, kā arī ar cilvēka balsi. Kopā ar ērģelniekiem Ilonu Birģeli, Ilzi Reini, Edīti Alpi un Larisu Carjkovu uzstāsies izcili solisti – Inga Šļubovska, Viktorija Pakalniece, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Paula Šūmane, arfiste Ieva Šablovska, koklētāja Anda Eglīte un citi.
Jau piecus gadus Vēsturisko ērģeļu svētki ir notikuši un notiek starptautiskā mērogā - ir uzstājušies profesionāli ērģelnieki no Krievijas, Itālijas, kā arī Nīderlandes. Veicinot Latvijas mākslas un kultūras popularizēšanu, šogad projektā piedalīsies pasaulslavenais zviedru ērģelnieks Hanss Ūla Ēriksons (Hans – Ola Ericson), kurš sniegs ne tikai baroka mūzikas koncertu, bet arī vadīs meistarklasi pie unikālajām, Latvijā senākajām 1701. gadā būvētajām ērģelēm Ugālē.
Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija - ērģeļu zeme katru gadu notiek jaunās norises vietās, kur ir izcili, vēsturiski nozīmīgi, skanoši instrumenti, taču koncertdzīve dievnamos notiek reti. Dažās baznīcās augstvērtīgs ērģeļmūzikas koncerts ir jaunums un liels notikums, tādēļ liela nozīme ir izglītošanai un diskusijai par ērģeļmākslu, izvēlēto repertuāru, tā atbilstību atskaņošanai baznīcā, ērģeļu kopšanu un uzturēšanu. Tas ir nepārtraukts misijas darbs ne tikai projekta realizācijas laikā, bet vairāku gadu griezumā. Vēsturisko ērģeļu svētki ir viens no nedaudzajiem notikumiem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi savā dievnamā var dzirdēt izcilu mākslinieku sniegumu. Tā ir iespēja ērģelniekiem labāk iepazīt vēsturiskās ērģeles reģionos.
Šogad Vēsturisko ērģeļu svētkos gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem būs iespēja apceļot novadus, klausoties un salīdzinot instrumentu skanējumu, kā arī apzinot valsts kultūrvēsturisko lepnumu. Ērģeles koncertiem ir izvēlētas apzināti, rūpīgi izvērtējot to unikalitāti un nozīmīgumu Latvijas kultūrvēsturiskajā aspektā. Svētku organizatori ir izvēlējušies izcilākos, vērtīgākos, skanīgākos, tembrāli krāšņākos un vēsturiski nozīmīgākos instrumentus visos Latvijas reģionos. Katrs instruments ir īpašs, katram ir sava vēsture un stāsts, kuru pirms koncertiem ievadsarunā vai pēc koncertiem pie ērģelēm izstāstīs ērģelnieki un ērģeļmeistari. Pat, ja instrumenti ir būvēti vienā laika periodā, tomēr meistaru rokraksti ērģeļu būvē ļoti atšķiras.
Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija – ērģeļu zeme luterāņu un katoļu dievnamos:
- Smiltenes luterāņu baznīcā 5.06. plkst. 13.00
- Balgales luterāņu baznīcā 12.06. plkst.13.00
- Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu Baznīcā 28.06. plkst. 19.00
- Ugāles luterāņu baznīcā 1.07. plkst. 19.00
- Jaunpiebalgas Sv. Toma luterāņu baznīcā 2.07. plkst. 17.00
- Balvu Romas katoļu baznīcā 16.07. plkst 17.00
- Dobeles luterāņu baznīcā 15.06. plkst.19.00
- Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcā 24.07. plkst. 13.00
- Viļakas Romas katoļu baznīcā 6.08. plkst. 16.00
Ieeja visos koncertos bez maksas, par ziedojumiem.
Vēsturisko ērģeļu svētki ir vienīgais notikums, kas tik plaši atspoguļo ērģeļmākslu reģionos un Rīgā, aptverot visu Latviju. Projektam ir izzinošs raksturs, kas ietver veselu ērģeļkultūras kompleksu - ievadlekcijas, pētniecību, instrumentu demonstrējumus, kā arī sadarbību ar Latvijas mākslas skolām. Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros - Latvijas simtgadē Rīgas Doma katedrālē tika organizēts maratonkoncerts, kurā piedalījās 29 Latvijas ērģelnieki. Skaitlis, kas Latvijas ērģeļmūzikas koncertu vēsturē iezīmējās pirmo reizi. Koncertos tika vākti ziedojumi Liepājas Sv. Annas ērģeļu atjaunošanai. Projektā īpaša nozīme ir sadarbībai ar ērģeļmeistariem – Alvi Melbārdi, Jāni Kalniņu, Viesturu Ilsumu, Jāni Pelši un citiem.