Notiek Ievas Akurateres un Jura Kulakova jubilejas koncerts "Dubults neplīst"

Sveiks, Domubiedr! Es arī vakar tur biju!!! Un piekrītu visam, ko rakstīji par šo koncertu. Kā jau allaž... ;)))

Viens no vīriešu kārtas pārstāvjiem (kurš runāja par vīru kora labo izpildījumu) bija Normunds Rutkis.

Biju, un "Veidenbauma vārdiem runājot: "Prieks uz visiem vaigiem spīd! Vēl tagad smaidu! Kolosāli!!!!!!!

ES VAKAR TUR BIJU! 2009.gada 28.maija vakarā koncertā „Dubults neplīst” Latvijas Nacionālajā teātrī, lai noskatītos Ievas Akurateres un Jura Kulakova jubilejām veltīto koncertu. Un sapratu - nekas jau nav mainījies - viņi joprojām spēj dārdināt pērkonu no skaidrām debesīm (laikam vārdu "viņi" vajadzēja rakstīt ar lielajiem burtiem). Sen nebiju guvis tik ļoti pozitīvas emocijas, bet „Par spīti grūtiem laikiem”, tas šoreiz izdevās lieliski! Gan Ievas Akurateres, gan Jura Kulakova kults joprojām ir dzīvs un spēj radīt neiedomājamas / neaizmirstamas emocijas un strāvojumu. Varētu jau teikt un teikt tik daudz slavinošu vārdu, bet kaut ko jau jāpastāsta arī par koncertu. Gudrs scenārijs. Pasākums sadalīts 2 daļās. 1.daļa ievadam, 2.daļa – atmiņām un dziedāšanai līdzi! Fantastiski. Interesanti vakara vadītāji – lieliskā I.Burkovska un R.Vazdika, un nezināmie vīriešu kārtas pārstāvji. Humors. Priekšāpasacīšana (dziesmu nosaukumi tika pateikti pirms to izpildīšanas – tas mazliet nokāva pārsteiguma momentu, bet koncerta laika gaitā to nemanīja, tas viss saslēdzās glītā „chain reaction”). Pilna skatītāju zāle. Nepiespiestība. Ideju realizēšana uz vietas. Tā ir māksla. Tas ir mūzikas pasaules virsotnes sasniegums – gūt baudu no lietām, tās īpaši nesavirknējot. Atkal jau aizrunājos ar lielīšanos un slavināšanu. Koncerta 1.daļa. Grupa „Lidojošais paklājs”. Līdz šim biju dzirdējis tikai dziesmu par laumiņām, kas atrodama diskā, kurs pievienots Ievas Akurateres grāmatai. Liegs mūzikas baudījums – tautas folklora, Ievas balss, ģitāras, bungas un mūzikas pasaules personības (Sējāni, Kulakovs, Ieva u.c.). Pirmā daļa bija ar video projekcijām, kas bija ļoti savdabīgas un tik ļoti iederējās visā pārējā koncerta fonā – režiora dārziņā liels pluss. Bija palēlinājies laika ritējums, ko nevarētu teikt par pasākuma 2.daļu. Koncerta 2.daļa. (vēl tikai varētu pieminēt faktu, ka koncerts bija vairāku pārpratumu piesātināts – puisis, kurš vēlējās pasniegt ziedus, nostaigāja pār skatuvei, neiedodams puķi, koristam izkrita notis no rokām, kad uz skatuves bija klusāks brīdis un onka, kurš publikā satrakojās par drausmīgu troksni 2.daļas pašā sākumā, pamezdams zāli, kas deva iespēju 2 lēdijām pārsēsties tuvāk zāles centram, par ko viņas bija pilnā sajūsmā, taču arī mēs savstarpēji vienojāmies – cilvēkiem taču jāapzinās, uz kurieni viņi galu galā nāk). Labi, turpinām par koncerta 2.daļu. Viss iesākas ar dziesmu „Pērkons dārd”, kuras laikā tiek izmantoti pirotehnikas elementi, kas sabiedē arī mani, bet tas vienalga nenovērsa skatu un uzmanību no pašiem galvenajiem skatuves notikumiem. Tādas Latvijas mūzikas pērles kā: „Zaļā dziesma” „Mana dienišķā dziesma” „Atmoda” „Baletomānija” „Cik pulkstens” „Gandrīz tautasdziesma” „Pie baltas lapas” „Slidotava” „Reiz zaļoja jaunība” Un vēl citas dziesmas... Un pāri visam „Balāde par gulbi”. Publika šo dziesmu vienkārši nevarēja nepieprasīt!!! Protams, ka pietruka vairāku spilgtu dziesmu, bet tad jau vajag ilgu un garu koncertu lielā zālē, lai var aurot līdzi.

žeļ, ka palaidu garām

Var patikt, var nepatikt.

Šie cilvēki ir pelnījuši statusu "Mākslinieks"! Viņu "dubults" neplīst, viņu paveiktais ierakstāms pasaules mūzikas vēsturē būtu ar ārkārtīgi lieliem burtiem.