Notiks LNSO koncerts „Krievu mūzikas pērles”

Šo varētu dēvēt arī par koncertu, kurā būs iespēja dzirdēt krievu tautai ļoti raksturīgu mūziku, saklausīt krievu mūzikas intonācijas un senās tradīcijas, tautas garu. Turklāt interesanti, ka programmu vieno galveno mūziķu vārdi - Sergejs un Modests…„Es esmu krievu komponists, un mana dzimtene pilnībā noteikusi manu raksturu un uzskatus”, teicis pasaulslavenais pianists, komponists un diriģents Sergejs Rahmaņinovs. 1900. gadā pēc radošās krīzes S.Rahmaņinovs atgriezās mūzikā, ko iezīmēja arī 2. klavierkoncerta rašanos un pirmatskaņojumu Maskavā 1901. gadā ar pašu autoru pie klavierēm un diriģentu Aleksandru Ziloti. Koncerts kā pateicība veltīts krievu neirologam Nikolajam Dālam, kurš ar hipnozes palīdzību spējis S.Rahmaņinovu atkal atgriezt radošajā dzīvē.   Vispirms komponists uzrakstījis koncerta divas pēdējās daļas un tās 1900. gadā arī atskaņojis, tikai pēc tam tapusi arī pirmā daļa. 30. janvāra vakarā S.Rahmaņinova 2. klavierkoncerta solists būs viens no spilgtākajiem Latvijas pianistiem – Sergejs Osokins, kura sniegums arvien saista ar dziļumu un patiesu mūzikas būtības redzējumu. Šis klavierkoncerts pianistam būs arī izaicinājums, jo viņš to kopā ar simfonisko orķestri atskaņos pirmo reizi. Lūgts raksturot mūziku, S.Osokins atzīst, ka tas viņaprāt ir viens no vislabākajiem, saturīgākajiem, bagātīgākajiem un dramatiskākajiem klavierkoncertiem. S.Osokins: „Īpaša šim koncertam ir lirika, kas parādās visās trijās koncerta daļās, man tā ir tuvāka. Rahmaņinova liriku nevar salīdzināt ne ar vienu citu, tā ir ļoti individuāla un intīma. Šim skaņdarbam ir skaista, krāsaina, svaiga harmonija, tikai Rahmaņinovam raksturīgā noskaņa.”Koncertā iekļautā krievu XIX gs. skaņražu „Varenās kopas” piecinieka izcilākā pārstāvja Modesta Musorgska simfoniskā fantāzija „Nakts Kailajā kalnā”ir  viens no agrīnākajiem komponista darbiem. Autors devis šādu tā satura tulkojumu: „Pazemē dzirdamas necilvēciskas balsis. Parādās tumsas gari un viņu valdnieks. Seko Sātana sumināšana. Raganu nakts. Tās orģiju kulminācijas brīdī tālumā atskan ciema baznīcas zvanu skaņas. Tumsas gari izgaist. Aust rīts.” Fantāzijā iezīmējas kontrasti un interesanti instrumentācijas efekti, sākot ar griezīgiem svilpieniem, vijoļu „gaudošanu” un beidzot ar gaišām, caurspīdīgām krāsām apgarotā dziedājumā un liegos arpedžo.Programmā arī komponista Sergeja Prokofjeva Piektā simfonija, kas tapusi Otrā pasaules kara laikā un pirmatskaņojumu piedzīvoja  1945. gadā autora vadībā. Pats komponists par šīs simfonijas tapšanu teicis: „Es vēlos apdziedāt cilvēku gara spēku. Es šo tēmu neizvēlējos, tā manī izauga.” Simfonijas mūzika ir grandioza savā vērienīgumā, tā turpina krievu simfonisma heroiski episkās tradīcijas, kas izpaužas gan monumentālajās simfonijas formās, gan mūzikas tautiskajā sākotnē un melodiju bagātībā.Pie diriģenta pults 30. janvārī stāsies lietuviešu diriģents Modests Pitrens, kurš vairakkārt koncertējis ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas kamerorķestri un bijis uzaicināts diriģēt arī Vācijā. Uzstājies dažādās Eiropas valstīs un arī Ķīnā, ierakstījis septiņus kora un simfoniskās mūzikas diskus. Kopš 2000 diriģējis vairāku operuzvedumus Klaipēdas operā. No 2006. gada viņš ir Kauņas simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. M.Pitrens zināms arī kā kora diriģents. Viņš ir viens no četriem kandidātiem uz Latvijas Nacionālās operas nākamā galvenā diriģenta vietu.