Operā.Uz visiem simts

Raimonda Bramaņa baritons un jaunība savukārt valdzinās putnu ķērāja Papageno tēlā. Meklējot katrs savu otro pusīti, viņi pat sastopas piemīlīgā duetā. Tomēr šajā dziesmu spēlē viņi nav pāris.Kā jūtaties Operā? Dana. Ļoti labi. Dzīvojam tur no rīta līdz vēlam vakaram! Man šī ir jau otrā loma pēc debijas šoruden Mikaēlas lomā Žorža Bizē operā Karmena. Raimonds. Sākumā bijība bija tik liela, ka trīcošām rokām vēru durvis — esi sapņojis par šo skatuvi, un tagad tev ļauj ieiet teātrī pa dienesta ieeju! Tas taču ir kas cits, nekā ienākt ar biļeti vai studenta apliecību. Tagad izbaudām teātra ikdienu. Vai dziedātāju ģimenē nav jāstrīdas par operu? D. Mēs viens otru papildinām. Mums ir līdzīga domāšana, un mēs atklāti visu sakām viens otram. Opera ir mūsu pasaule. R. Vokālajā mākslā visi cīnās katrs par sevi, "sit" savu karjeru. Un faktiski viņi ir vieni. Ir vokālais pedagogs, padomdevēji, draugi. Bet, manuprāt, tikai vīrs un sieva spēj viens otram pateikt pilnīgi visu. Taisnību. Patīkamu vai nepatīkamu un rūgtu. Līdz pēdējai vīlei un bez apvainošanās. Oktobrī palika pieci gadi, kopš esam kopā. Mūsu puisītim Nikam ir jau gads un septiņi mēneši.Nejūtaties konkurenti? R. Mums abiem ir lielas ambīcijas. Pat ja tās nonāk kontrastā, nekad nebeidzas ar milzīgiem strīdiem un skandāliem. Mēs domājam vienādi un cīnāmies kopā. Tas ļoti palīdz abiem. D. Mums arī sapņi ir kopīgi.Daudzi vispirms domā par karjeru un materiālo labklājību. R. Daudzi vienaudži par ģimeni un bērniem nav pat vēl aizdomājušies: neko, kamēr nebūs divas mašīnas, māja un nodrošināts bankas konts! Mums apkārt ļoti daudzi dzīvo tikai mākslai. Vari slavens un bagāts sēdēt savā milzīgajā mājā uz samta krēsla, bet tev nav pat kas atnes tēju… Dzīvot tā mums šķiet neiedomājami. Nekur neder arī otra galējība: veltīt sevi tikai ģimenei — bērniem, mājai, šmorēšanai un veļas mazgāšanai. Izvēlējāmies zelta vidusceļu. Kā ar dilemmu: karjera vai ģimene? Kā savienojat ģimeni, studijas, teātri, pat sacenšanos starptautiskā konkursā Drēzdenē? R. Tas nebūtu iespējams bez Danas vecākiem! Par laimi, Karmenā man nebija jādzied, un es varēju sevi veltīt mūsu Nikam. Un otrādi, kad pats braucu sacensties konkursā Drēzdenē. Jo vairāk dari, jo vairāk spēj padarīt. Runas — vai nu karjera, vai ģimene — ir attaisnošanās. Protams, var arī tā, bet mēs izlēmām dot uz visiem simts un tad arī no dzīves ņemt uz visiem simts! Tas ir kā mesties trakā idejā: tu nezini, vai varēsi, bet šausmīgi gribas. Tas dod citu garšu. Cilvēkiem vairāk jātic sev un trakām lietām. Dziedātājam "uz visiem simts" nozīmē starptautisku vērienu. Kur gribat būt pēc desmit gadiem? D. To vēl redzēsim. Sapņi ir lieli un daudz. R. Jebkura dziedātāja normāls sapnis ir dziedāt pasaules līmeņa teātros! Mums nav nekādu šķēršļu to darīt. Tikai pakāpeniski. Mums līdz šim viss ir noticis, kā jānotiek, un ceļi paši aizveduši, kur jāaizved. Izklaidēm laika neatliek nemaz? R. Nebēdājam, jo mūsu izklaide ir mūsu puika. Naktskluba mums nevajag, un tur ir tā sāls. To var saprast tikai tie, kuriem ir bērni. Darboties ar augošu puiku ir trīsreiz interesantāk un bagātāk. Mēs tiešām dzīvojam ar pilnu krūti. Vai tāda pārmaiņa sākumā bija šoks? R. Nebija, jo bērns bija ļoti gaidīts un plānots. Un tagad, kad mums abiem ir dota iespēja Operā, šķēršļu turpināt nav. D. Man bija jāņem akadēmiskais gads Mūzikas akadēmijā. Bet tas bija ļoti jauki, jo tobrīd man tiešām gribējās atpūsties. Tagad esmu atpūtusies un ar visu sparu metos iekšā karjerā. Ar citu baudu. Tas bija tā vērts. Vai mazā Nika esamība ko maina arī dziedāšanā? D. Emociju krāsas manā balsī, manā dvēseles stāvoklī. R. Esam kļuvuši neaprakstāmi bagātāki. Tie laimes mirkļi, kad atnāku mājās, mazais puika apsēžas klēpī un dūšīgi cenšas izstāstīt, ko viņš šodien ir darījis… Kad bērnam nāk pirmie zobi, tas audzina tādu pacietību, kādu nekur dzīvē nevar iemācīties. Kad jau desmit naktis neesi gulējis un tev ir jāizguļas, bet viņš čīkst, kā nekad nav čīkstējis… Biju klāt dzemdībās un nākamajā dienā Mūzikas akadēmijā sacentos konkursā par Yamaha stipendiju. 500 mārciņas, ko pārskaitīja uz manu kontu, ļoti atviegloja mūsu dzīvi pēc Nika piedzimšanas. Kā sevī atklājāt talantu un vēlmi dziedāt? D. Jau bērnībā Talsos mani valdīt nevarēja, es dziedāju visur! Un jau ļoti sen zināju, ka gribu būt dziedātāja. Tikai nedomāju par operu. Iestājeksāmenā Mediņos bija jautājums: redzētās izrādes iespaidi? Nebiju redzējusi nevienu, tāpēc ar vecākiem braucām uz Verdi Traviatu. Dziedāja Ingus Pētersons un Inga Kalna. Jau atveroties priekškaram, man asaras bira, cik ļoti man tas viss patika: gan balsis, gan mūzika un tērpi, gan Operas zāle. Starpbrīdī visi gāja pastaigāties, bet es, sastingusi no laimes, apķēros ap balkona stabu: nē, es nekur neiešu! R. Pabeidzu Imantas latviešu ģimnāziju (ar eksakto novirzienu!) un grasījos stāties Rīgas Tehniskās universitātes būvinženieros. Vienlaikus dziedāju: vispirms zēnu korī Auseklītis, pēc tam vīru Auseklis. Kora skolotāja Lauma Ābele mēdza stāstīt par saviem gadiem Operā, rādīja fotogrāfijas un Tatjanas spalvu. Visa šī atmosfēra mani aizrāva tik ļoti, ka nolēmu kļūt par operdziedātāju un iestājos Mūzikas akadēmijā, neredzējis nevienu izrādi! Tikai pēc tam noskatījos Nabuko un, zinot, ka titullomā redzētais Samsons Izjumovs mācīs sagatavošanas kursos, aizrāvos vēl vairāk. Ar skolotāju sēdējām Bastejkalnā, un es ilgi nevarēju atjēgties. Tā savu hobiju pārvērtu darbā. Vai var būt vēl labāk? Kāds ir jūsu iepazīšanās stāsts? R. Ļoti skaidri atceros afišu "Šovakar vēderdejas"! Mūzikas akadēmijas Studentu klubā bija deju vakars, bijām pirmajā kursā un gājām skatīties, kā latviešu meitenes mēģina nodejot indiešu vēderdejas.Danai vēderdejas padevās? D. Es tās nedejoju. Sekoja parastas dejas ar Raimonda Paula mūziku. R. Tā deju pa dejai, viens acu skats, otrs — nonācām līdz apziņai, ka tur kaut kas var sanākt. Jau pirmajā vakarā bija sajūta, un sirdī radās tāds miers. Jocīga sajūta, kā filmās. Un, galvenais, abiem vienlaicīgi. D. Mūsu dziesma, ko arī kāzās dejojām pirmo, bija Šodien, draugs, atļauj tev sacīt! Apprecējāmies 2006.gadā. Iepazīstinot Raimondu ar savu brāli Leno, kurš izvērtēja un izgaiņāja visus manus kavalierus, man bija ļoti bail, ka tas būs kārtējais gadījums. Bet pieņēma, un nu ir labākie draugi. R. Pirms atbildīgās satikšanās bija instruktāža: ko teikt, ko ne, kā uzvesties. Tagad kopā braucam makšķerēt un vēžot.Pasaulē ir slaveni dziedātāju pāri: Krista Ludviga un Valters Berijs vai Andžela Georgiu un Roberto Alanja. Kam gribat līdzināties? D. Maniem vecākiem! Viņi jau no astotās klases mīļi dzīvo kopā. Vecie skolasbiedri Talsos brīnoties: tu vēl joprojām ar to pašu vīru kopā? R. Man ir labi mājās ar manu ģimeni, labi darbā ar manu ģimeni un cilvēkiem, kuri ir apkārt. Mēs esam laimīgi. Niks jau tagad zina, ka tētis un mamma ir darbiņā: lallallā! Vai dziedat arī mazajam Nikam? R. Dziedam viņam abi. Arī kopā, turklāt balsīs! Caur šūpuļdziesmu varam sniegt bērnam mīlestību. Dzīvajā!