Asmika Grigorjana brīdina – programma A Diva Is Born ir ļoti neierasts koncertpiedzīvojums. Viņa ir māksliniece, kura spēlē pēc saviem noteikumiem. Asmikai nav interesanti sniegt pompozus galā koncertus un izpildīt opermūzikas lielākos hitus. Viņa to var darīt, bet vai vajag? Programmas Dīva ir dzimusi nosaukums ir jāuztver ironiski. "Es esmu no Lietuvas, un tur katra dziedātāja ir dīva," Asmika ir skaidrojusi Rietumu plašsaziņas līdzekļiem. 2024. gadā Vīnes Valsts operā pirmatskaņotās programmas ideju viņa ir izstrādājusi kopā ar britu pianistu, komponistu un šovmeni, dueta Igudesman & Joo dalībnieku Hjongki Džu. Nākamajā nedēļā 7. novembrī Asmika Grigorjana un Hjongki Džu kāps uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. No lēdijas Makbetas līdz Lēdijai Gāgai – tāds ir koncerta A Diva Is Born repertuāra diapazons.
Divdesmit gadu romāns
Latvijas publikai ar Asmiku Grigorjanu ir īpašs attiecību stāsts, kas turpinās jau divdesmit gadu. Labu laiku pirms Asmika kļuva par vienu no populārākajām un jaudīgākajām operzvaigznēm pasaulē, viņa daudz dziedāja Latvijas Nacionālās operas izrādēs. Mums ir visas tiesības apgalvot, ka temperamentīgo mākslinieci esam atklājuši un novērtējuši pirmie. Asmikas Grigorjanas Rīgā izpildīto partiju saraksts ir galvu reibinošs: titulloma Georga Frīdriha Hendeļa Alčīnā, Suzanna Volfganga Amadeja Mocarta Figaro kāzās, Mikaēla Žorža Bizē Karmenā, Violeta Džuzepes Verdi Traviatā, titulloma Antonīna Dvoržāka Nārā, Šarlote Žila Masnē Verterā, donna Elvīra Mocarta Donā Žuanā, titulloma Džakomo Pučīni Manonā Lesko un trīs lomas Pučīni Triptihā.
Mākslinieces karjera Eiropā attīstījās pakāpeniski, tajā bija kāpumi un kritumi. Savu pirmo lielo lomu Asmika nodziedāja 2004. gadā Kristiansannā Norvēģijā – tā bija donna Anna Donā Žuanā. Šķiet gluži neticami, ka karjeras pirmajos piecpadsmit gados viņa apguvusi aptuveni sešdesmit partiju vācu, itāļu, franču, čehu un krievu operās. Atskatoties pagātnē, Asmika atzīstas, ka jaunībā izmantojusi iespēju dziedāt visu pēc kārtas, jo viņai bija jāpelna iztika sev un savam mazajam dēlam, kurš viņai piedzima studiju gados: "Tajā laikā daudz nedomāju par to, kurām lomām vajadzētu vai nevajadzētu piekrist. Ilgus gadus dziedāju pārāk smagas un dramatiskas partijas. Mans sniegums nebija perfekts – tas tāds nemaz nevar būt, ja dziedi pārāk daudz. Taču man nebija citas izvēles: mans honorārs bija mazs, un man bija daudz jāstrādā, lai nopelnītu naudu."
Pārslodze atstāja negatīvas sekas uz mākslinieces balsi, viņai bija nepieciešama operācija. Aptuveni trīsdesmit gadu vecumā Asmika nolēma ieturēt pauzi un ieguldīt laiku un līdzekļus vokālajās nodarbībās, lai uzlabotu tehniku. Uz skatuves viņa atgriezās ar lielāku pārliecību par savām vokālajām spējām – un arī honorāri sāka pieaugt.
Zalcburgas tramplīns
Par pagrieziena punktu dziedātājas karjerā kļuva triumfs 2018. gada Zalcburgas festivālā Riharda Štrausa Salomes titullomā – Asmika piedalījās nu jau leģendārajā diriģenta Franča Velzera-Mesta un režisora Romeo Kastelluči veidotajā jauniestudējumā. Zvaigzne bija dzimusi. Viņas debija Zalcburgas festivālā notika gadu agrāk – 2017. gada vasarā Asmika dziedāja Mariju diriģenta Vladimira Jurovska un režisora Viljama Kentridža iestudētajā Albāna Berga Vocekā.
Salome Zalcburgā tika atkārtota 2019. gadā. 2020. un 2021. gada festivālā Asmika atveidoja Hrīsotemīdu Riharda Štrausa Elektrā (diriģents Francis Velzers-Mests, režisors Kšištofs Varlikovskis). 2022. gadā viņa dziedāja trīs soprāna partijas Džakomo Pučīni Triptihā (diriģents Francis Velzers-Mests, režisors Kristofs Lojs). 2023. gada festivālā Asmika debitēja lēdijas Makbetas lomā Džuzepes Verdi Makbeta pirmizrādē (diriģents Filips Žordāns, režisors Kšištofs Varlikovskis). 2024. gadā Zalcburgā viņa bija dzirdama Poļinas lomā Sergeja Prokofjeva Spēlmanī (diriģents Timurs Zangijevs, režisors Pīters Selarss). Šovasar Zalcburgā viņa atkal žilbināja Makbetā.
Asmika Grigorjana režisora Romeo Kastelluči iestudētajā operā Salome 2018. gada Zalcburgas festivālā. Foto – Rūta Valca
Mēness virs Burbona ielas
Pēdējos gados Zalcburgas festivālā Asmika ir piedalījusies koncertos ar orķestri un izpaudusies kamermūzikā. Pirms diviem gadiem viņa dziedāja Sergeja Rahmaņinova romances lieliskā pianista Luka Geņuša pavadījumā, savukārt šovasar kopā ar Hjongki Džu pārsteidza Zalcburgas publiku programmā A Diva Is Born.
Pianists un komponists Hjongki Džu savā karjerā ir īstenojis daudzus projektus, lai paplašinātu klasiskās mūzikas auditoriju. Pirms vairākiem gadiem viņš dzirdējis, kā Asmika dzied Stinga dziesmu Moon over Bourbon Street, un uzreiz juties saviļņots. Mākslinieki sāka apmainīties ar idejām. Hjongki Džu uzzināja, ka Asmika pirms operas izrādēm iesilda balsi, grimētavā dziedot Lēdijas Gāgas dziesmas. "Soli pa solim izveidojām programmu, kas kļuva par manu portretu, lai gan sākotnēji tā nemaz nebija plānots. Tagad tas ir sava veida stāsts par manu dzīvi," atklāj Asmika.
Pērn notikušajā programmas A Diva Is Born pirmatskaņojumā Vīnes Valsts operā dziedātāja pirmo reizi publiski izpildīja populārās mūzikas dziesmas, izmantojot mikrofonu. Hjongki Džu pamudināja Asmiku apgūt populārās mūzikas izpildījuma tehniku un dziedāšanu mikrofonā, nevis izpausties crossover žanrā, proti, izpildīt pophitus operas manierē. Šajā teatralizētajā, humora piepildītajā programmā tiek apvienota popmūzika, klasika un džezs. Programmu mākslinieki mēdz mainīt un papildināt. Augustā Zalcburgā skanēja armēņu un lietuviešu tautasdziesmas, Eitora Vilas-Lobusa, Morisa Ravela, Reinaldo Hāna, Fransisa Pulenka un Čārlza Aivsa melodijas, kā arī paša Hjongki Džu kompozīcijas. Dziedātājas un pianista duets ienāca operas teritorijā, atskaņojot habaneru no Bizē Karmenas, Lauretas āriju O mio babbino caro no Pučīni Džanni Skiki, Čo-Čo-sanas āriju Un bel dì, vedremo no Pučīni Madama Butterfly un lēdijas Makbetas kabaletu Or tutti sorgete no Verdi Makbeta. Pēc tam notika pagrieziens citu stilu virzienā – skanēja Marijas dziesma I Feel Pretty no Leonarda Bernsteina un Stīvena Sondheima mūzikla Vestsaidas stāsts, Džona Lenona un Pola Makartnija hits Ticket to Ride, kā arī Stinga un Lēdijas Gāgas dziesmas. Asmika noslēdza programmu ar Casta diva no Vinčenco Bellīni operas Norma – sveiciens visām dīvām!
"Domāju, ka man vairs nav jāpierāda sava daudzpusība. Visu dzīvi cilvēki man ir teikuši, ka es neesmu piemērota noteiktiem stiliem, žanriem un lomām – bel canto neesot mans virziens, Neda neesot mana loma, Turandota neesot mana loma... Īstenībā daudzi ļāva noprast, ka visa mana karjera neesot domāta man un tā man nepiestāvot. Ja es būtu ieklausījusies viedokļos, kas man piestāv un kas ne, es nekad nebūtu tur, kur esmu šodien," Asmika Grigorjana saka austriešu žurnālistam Stefanam Muzilam, kura eseja publicēta Zalcburgas festivālā notikušā koncerta A Diva Is Born programmā.
Veltījums mammai
Asmikas Grigorjanas pirmie vokālie pedagogi bija viņas vecāki – armēņu tenors Gegams Grigorjans (1951–2016) un lietuviešu soprāns Irena Milkevičūte. Kad Asmikas repertuāru papildina jaunas lomas, viņa regulāri vēršas pie mammas pēc padoma. Tagad pie Irenas Milkevičūtes Viļņā vokālo mākslu apgūst Asmikas dēls Nojs.
Šā gada februārī Vīnes teātrī Theater an der Wien Asmika Grigorjana debitēja Normas lomā. Pēc pirmizrādes viņu atnāca apsveikt aktrise Izabella Ipēra. Savu Normu Asmika Grigorjana ir veltījusi mammai, kura arī bija klāt pirmizrādē. Mūsu sarunā Vīnē Asmika teica: "Gatavojoties Normai, es klausījos mammas ierakstus un pārliecinājos, ka ļoti daudzi tempi, kurus izvēlos šajā partijā, nāk tieši no viņas, tas notiek pat neapzināti. Tie ir man asinīs kopš bērnības. Savu Normu nolēmu veltīt viņai. Ņemot vērā manu aizņemtību, man bija vajadzīga personīga motivācija, lai apgūtu Normu. Mamma patiešām ir bijusi viena no vislabākajām Normām pasaulē. Ja viņas aktīvās karjeras gados viņai būtu bijušas tādas iespējas kā man tagad, viņa būtu dziedātāja numur viens. Tāpēc man ir svarīgi, lai pasaule caur mani dzirdētu to, ko viņa kādreiz ir darījusi."
Asmika Grigorjana kopā ar savu mammu – soprānu Irenu Milkevičūti – pēc Vinčenco Bellīni Normas pirmizrādes Vīnes teātrī Theater an der Wien 2025. gada 16. februārī. Foto – Jegors Jerohomovičs
Irenas Milkevičūtes repertuārs, ko viņa izpildīja no 70. gadiem līdz XXI gadsimta sākumam, bija ļoti plašs. Asmika Grigorjana ir tikpat universāla māksliniece, kurai ir unikāls talants sajust mūzikas būtību un mainīties katrā lomā, saglabājot savu māksliniecisko kodolu.
Asmiku Grigorjanu dēvē par fantastisku dziedošo aktrisi un slavē viņas aktierspēli. Viņa pati apgalvo, ka nezina, ko nozīmē "spēlēt" un kā to darīt. "Mana stiprā puse ir spēja ielēkt katrā konkrētajā situācijā un patiesi izjust stāstu," skaidro Asmika.
Diriģents Francis Velzers-Mests, kurš ar Asmiku ir bieži sadarbojies Zalcburgas festivāla izrādēs, uzskata, ka viņa katru vakaru "sadeg skatītāju acu priekšā, netaupot spēkus". Režisors Berijs Koskis, kurš Berlīnes Komiskajā operā iestudējis Pētera Čaikovska Jevgeņiju Oņeginu ar Asmiku Tatjanas lomā, piebilst: "Kā visi izcili mākslinieki, Asmika sevī nes savu personīgo apgaismojuma aprīkojumu. Viņa nav īsti no šīs pasaules. Man vienmēr šķiet, ka viņa atgriezīsies uz planētas, vārdā Grigorjana, kad viņai apniks būt kopā ar mums."
Atpakaļ Baireitā
Ja jums ir iespēja, Asmika Grigorjana noteikti ir jādzird Salomes partijā. Tikko oktobrī viņa dziedāja šīs Riharda Štrausa operas iestudējumā Hamburgas Valsts operā. Izrādi veidojis režisors Dmitrijs Čerņakovs, kurš Asmiku dievina. Šī ir neordināra Salomes interpretācija, kas totāli atšķiras no režisoru Romeo Kastelluči un Klausa Gūta izrādēm, kurās iepriekšējos gados ir piedalījusies Asmika Grigorjana.
"Esmu priecīga, ka šajā lomā neesmu sevi izsmēlusi un tā attīstās kopā ar mani. Tas nekad nav viegli, īpaši, ja dziedātājs ir guvis lielus panākumus kādā partijā. Māksliniekam ir jāattaisno ne tikai citu cilvēku cerības, bet pirmām kārtām arī savas paša cerības. Man šīs cerības un prasības ir ļoti augstas," sarunā ar KDi saka Asmika.
"Uz skatuves nekad neesmu spēlējusi tēlus. Gluži pretēji – katru varoni vienmēr esmu meklējusi sevī. Līdz šim vēl nekad nav gadījies, ka nevaru atrast sevī kādu tēlu, īpaši, ja strādāju kopā ar režisoru, kurš man palīdz atrast visas šīs īpašības sevī. Mana Salome – tā esmu es. Ideālā gadījumā – ja sakrīt visi faktori, ja jūtu, ka balss skan labi, – es uz skatuves domāju kā Salome vai jebkura cita varone, ko dziedu. Es domāju tieši to, ko domā mana varone. Es nedomāju kā dziedātāja. Tas nāk ar pieredzi, esmu uz skatuves jau vairāk nekā divdesmit gadu," uzsver Asmika. 2026. gada februārī un martā viņa dziedās Salomi Bavārijas Valsts operā Minhenē režisora Kšištofa Varlikovska iestudējumā.
Svarīgs sasniegums mākslinieces biogrāfijā ir uzstāšanās Baireitas festivālā – 2021. gada vasarā Asmika Grigorjana atveidoja Zentu Riharda Vāgnera Klīstošajā holandietī (diriģente Oksana Liņiva, režisors Dmitrijs Čerņakovs). Kritiķi ziņoja, ka ovācijas bijušas apdullinošas. Zentas lomā Asmika atgriezīsies Baireitā 2026. gada augustā. Jau šosvētdien, 2. novembrī, viņa būs dzirdama Klīstošajā holandietī Montekarlo operā.
Šā gada pavasarī Asmika Grigorjana dziedāja trīs lomas Pučīni Triptihā Parīzes Bastīlijas operā. Panākumi bija satriecoši. Triptiha cikla noslēguma izrādē, kad Asmika Grigorjana iznāca paklanīties, orķestra mūziķi pateicībā par kopīgi piedzīvoto meta uz skatuves ziedus – kaut kas tāds Parīzē nenotiek bieži.
2026. gada 2. maijā Rīgas kinoteātrī Forum Cinemas redzēsim Asmiku Grigorjanu tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas – viņa dziedās Tatjanu Jevgeņijā Oņeginā. Eiropā šajā sezonā varēs novērtēt Asmikas Čo-Čo-sanu, Turandotu, Manonu Lesko un lēdiju Makbetu. 2026. gada Zalcburgas festivālā Asmika debitēs Karmenas lomā – par biļetēm nāksies pacīnīties. Nākamajos gados viņas repertuāru papildinās Aīda un Toska, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Asmika Grigorjana
Koncertprogramma A Diva Is Born
Nacionālajā teātrī 7.XI plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 100–350