Šogad balvas pasniegšana norisināsies jau 29. gadu. Līdz šim mūža ieguldījuma balvu saņēmuši 34 industrijas profesionāļi, izpildītāji, komponisti un dziesmu vārdu autori. Balvas kandidātus iesaka un apstiprina Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienības (LaMPA) biedri.
Svetlana Rudzīte ir televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēja. Viņas radošo biogrāfiju varētu izteikt vienā teikumā – viss darba mūžs pagājis Latvijas Televīzijā. Ielūdz Raimonds Pauls, Krodziņā pie Paula, Raimonda Paula Ziemassvētku koncerti 1988. gadā, festivāla Latvju ziņģe koncerti, TV Varavīksne, Mikrofona dziesmu aptaujas noslēguma koncerti, simfoniskās mūzikas koncerti, dziesmu svētku translācijas, portretraidījumi, muzikālas videofilmas, televīzijas klubiņš Pie vecā ratiņa, Jarānšovs, Kuldīgas dzīru estrādes lielkoncerti – tas viss ir režisores Svetlanas Rudzītes un viņas komandas paveikts.
Sarežģītas programmas, savienojot šķietami haotiskus kadrus noteiktā secībā, apbrīnojama izdoma, teicams komandas darbs, tiekot galā ar visām problēmām, kas prasa diplomātiju un laiku. "Stresa pilns, nogurdinošs, bet ļoti mīļš darbs, un es nekad nestrādāju viena,” par savu televīzijas režisores profesiju saka Svetlana Rudzīte. 1966. gadā viņa sāka strādāt Latvijas Televīzijā par režisora palīdzi mūzikas redakcijā, kāpa augšup pa karjeras kāpnēm – režisora asistente, kopš 1970. gada režisore, vēlāk daļas vadītāja. Par viņas uzticamu atbalstītāju kļuva vīrs operators Juris Rudzītis, mākslinieks scenogrāfs Juris Gals un citi, ieskaitot kostīmu māksliniekus, grimētājus, mūzikas redakcijas kolēģus.
Par pirmo patstāvīgo S. Rudzītes darbu kļuva ansambļa Menuets koncerts. Profesionālā izglītība iegūta Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Mūzikas, teātra un kinematogrāfijas institūta TV režisoru fakultātes TV režisoru nodaļā, kas absolvēta 1975. gadā. Drīz pēc tam kopā ar redaktori Maiju Adernieci tapa viens no pirmajiem muzikāli izklaidējošajiem raidījumiem zilajos ekrānos – Ivara Vīgnera leļļu teātra izrādei Šveiks sacerētu melodiju uzvedums varietē stilā ar Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga piedalīšanos. Tādējādi S. Rudzīte saucama par televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēju. Toreiz Jāņu naktī parādītajam uzvedumam gan sekoja Drošības komitejas reakcija, pieprasot paskaidrojumus par šo raidījumu.
Septiņdesmito gadu nogalē S. Rudzīte sāka krāšņu muzikālo šovu tradīciju ar populāru mūziķu piedalīšanos – TV diskotēka, Bez mīlestības nevaru nekā, Klasiskās mūzikas melodiju virpulī, Svētki pilsētā. Īpaša tēma režisores darbā bija sadarbība ar Raimondu Paulu: skatītāju ļoti gaidītais cikls Ielūdz Raimonds Pauls, Vakara melodija, videofilma Atgriešanās, pirmais Ziemassvētku koncerts ar Maestro dziesmām televīzijā 1988. gadā, vēlāk izdomas bagātie raidījumi Paulovīzija, Krodziņā pie Paula, festivāli Latvju ziņģe un Maestro Līgo vakara koncerti – šie visi Latvijā bijuši gaidīti un ar interesi vēroti uzvedumi.
Veidotas valsts svētku programmas, videofilmas Satiksimies mēs no jauna par Viktoru Lapčenoku un Solo orķestrim par Latvijas TV un radio estrādes orķestri, par kuras režiju saņemta balva Vissavienības TV filmu festivālā, ieskaitot operatoru (Juris Rudzītis un Andris Bētiņš) darbu. Bez apstājas tapa arvien jauni iestudējumi: koncerts Baltā retro dziesma, Ulda Stabulnieka dziesmu cikla Bils un Mērija televīzijas variants, protams, Mikrofona dziesmu aptaujas noslēguma koncerti. Rudzīte režisēja arī televīzijas klubiņu Pie vecā ratiņa, Latvijas Televīzijas 40. jubilejas balli, Jarānšovu. Kad Rudzīšu ģimene – Sveta, Juris un viņu meita Līga – sadraudzējās ar Spieta rīkotāju Ingu Utenu, sekoja piedalīšanās Imanta dienas tradīcijas atjaunošanā.
„Televīzija – tas bija mans dzīvesveids. Mums bija radošs darbs, vēlme strādāt, milzu entuziasms, protams, skatītāji, kuri atbalstīja, bet reizēm arī kritizēja,” saka S. Rudzīte. Šajā gadsimtā šķēpi lauzti par ne vienu vien no S. Rudzītes režisētajām TV gadumijas pārraidēm. Ar darba gaitās iepazītajiem mūziķiem iznāca satikties 2006. gadā, kad uz festivāla Liepājas dzintars jubileju tapa dokumentālā filma par Liepājas rokmūzikas tradīcijām (kopā ar Līgu Puriņu). Veidojot LTV raidījuma „Cytaidi latviskais” vairākas sezonas, blakus bija Sandra Freiberga. 2005. gadā režisēta koncertizrāde Zelta graudi. S. Rudzītes pieredze bija neaizstājama daudzu vasaru garumā rīkotajos Kuldīgas pilsētas svētku estrādes lielkoncertos ar Raimonda Paula piedalīšanos, kā arī Maestro 75. jubilejas koncertā 2011. gadā. Pārceļoties uz dzīvi Suntažos, 2015. gadā tika teiktas ardievas televīzijas skatītājiem.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūras labā 2011. gadā televīzijas ilggadējai režisorei S. Rudzītei piešķirts Atzinības krusts (IV šķira). Viņas mūža izcilais ieguldījums Latvijas populārās mūzikas attīstībā tagad tiek godināts ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons.
Tija Auziņa ir festivāla Bildes dvēsele. 1985. gada rudenī, aizsākot pirmās Bildes, nedz to ierosinātājs Igo, nedz to dvēsele Tija Auziņa, nedz pārējie rīkotāji nevarēja iedomāties, ka laika gaitā festivāls kļūs ne vien par mūziķu un mākslinieku kopā sanākšanu, bet arī par plašāko, daudzveidīgāko latviešu populārās mūzikas sarīkojumu. 2024. gadā notika jau trīsdesmit piektās Bildes ar dažādu žanru koncertiem. Par ilggadējo, pašaizliedzīgo ieguldījumu mūzikas industrijā Tijai Auziņai pasniegta Latvijas mūzikas ierakstu gada balva Zelta mikrofons!
Dzimusi Valgā, Tija Auziņa bija Valkas 1. vidusskolas lepnums un prieks – čakla mācībās un sabiedriskajā darbā, apmeklēja sarīkojuma deju pulciņu, darbojās skolas novadpētniecības muzejā, jo interesējās par literatūru un vēsturi. T. Auziņa ir beigusi Valkas mūzikas skolu, kas atbalsojās turpmākajā profesionālajā darbībā, jau strādājot Rīgas Tehniskās universitātes (tolaik Rīgas Politehniskā institūta jeb RPI) Studentu klubā par kultūras masu darba vadītāju. Viņas pārziņā bija atpūtas pasākumu, koncertu un izstāžu organizēšana. Tā radās iespēja iepazīties ar radošo inteliģenci – jaunajiem māksliniekiem, fotogrāfiem, literātiem, arhitektiem. Uz koncertiem aicinātie mūziķi kļuva par draugiem un domubiedriem daudzu gadu garumā. Pasākumi notika gan augstskolas lielajā zālē, gan Anglikāņu baznīcā, kas tolaik bija Studentu kluba mājvieta.
T. Auziņas fantāzija un darbīgums īstenojās ne tikai studentu ballīšu organizēšanā, bet arī Teātra un Mākslas dienu, institūta diskotēku konkursu rīkošanā. Daudzus gadus viņa pulcināja aktīvākos studentijas pārstāvjus uz mācību gada noslēguma pasākumu Puķu nakts – ballīti bez reklāmas, toties ar daudzpusīgu muzikālo programmu.
Tieši T. Auziņas gādībā tika organizēti koncerti Studentu celtnieku vienību (SCV) festivālu dalībniekiem pagājušā gadsimta 80. gados. Vēlāk pēc T. Auziņas iniciatīvas sarīkoti vairāki studentu celtnieku vienību veterānu salidojumi ar atbilstošiem muzikāliem priekšnesumiem.
Deviņdesmito gadu sākumā Rīgas Arhitektu namā darbojās T. Auziņas mūzikas salons, veidojot tobrīd tam laikam jaunu mūziķu sanākšanas – kluba tradīciju. Tieši T. Auziņas rosinātas un daudzus gadus veidotas ir dziesminieces Austras Pumpures vārdadienas svinības jeb Austras diena, kas sākotnēji notika RPI Studentu klubā, sasaucot kopā Austras bērnus un viņu domubiedrus. Šo darbu šobrīd turpina Austras biedrība.
Visplašākā rezonanse sabiedrībā bijusi mūzikas un mākslas festivālam Bildes – sākot ar 1985. gadu, katru rudeni mūziķi, T. Auziņas rosināti, sniedza radošo atskaiti, mākslinieki rādīja savas muzikālās dotības, tapa spontānas apvienības, uzstājās pieredzējuši kolektīvi. Bilžu unikālajā gaisotnē notikušas spilgtas debijas, ieskaitot grupas Opus Pro, Time After Time, Rīgas viļņi, Labvēlīgais tips, Dzidriņas Megasistēma, Rebel, Putnu balle, Mirta un Hot Acoustic, Stiprās sievas u.c., te radās iespēja pirmoreiz plašākai publikai savu daiļradi demonstrēt Dzeltenajiem pastniekiem, Pitam Andersonam ar Arhīvu, Prāta vētrai u.c. Plašu rezonansi guva igauņu grupas Rock Hotel un Borisa Grebenščikova uzstāšanās Bildēs, kā arī grupas ABBA dalībnieku Benija Andersona un Bjorna Ulveusa mūzikla Šahs (Chess) koncerta uzvedums. T. Auziņas producēti notikuši 9 grupas Līvi un Liepājas simfoniskā orķestra koncerti – pirmie no tiem 2004. gadā Bildēs, turpmākajos gados Dzintaru koncertzālē, Liepājas stadionā un Latvijas Nacionālajā operā.
Jaunos mūziķus T. Auziņa allaž rosinājusi dziedāt dzimtajā valodā, radījusi ideju par jauno grupu un veterānu kopprojektiem, festivālā notikušas ne viena vien pagātnē populāru mūziķu un kolektīvu atgriešanās uz skatuves.
Veiksmīgi īstenotas idejas par vienotiem Bilžu izstāžu mākslinieciskajiem objektiem – apgleznoti krekli, krēsli, apdarinātas pogas, pastkastītes, notika ceļojošās izstādes, papildinot festivāla pievienoto vērtību. Rīkotas vairākas valsts mēroga radošās akcijas, iesaistot sabiedrību – pēc T. Auziņas aicinājuma skolēni zīmēja mūziķu portretus (7000 darbu!), tika savākts miljons pogu mākslas darbiem, kuru izstādes pēc tam bija skatāmas Latvijas pilsētās. Pēdējos gados, rīkojot Mazās Bildes un akciju Pastkastīte – mājas vizītkarte!, dāvinātas apgleznotas pastkastītes nozīmīgām kultūrvietām un uzņēmumiem Latvijā, aicinot arī iedzīvotājus sakārtot savas pastkastītes. Mazās Bildes notikušas arī ārpus Latvijas – 2013. gadā Briselē, 2017. gadā Eiropas Latviešu kongresa ietvaros, 2017. gadā Īrijā sadarbībā ar Īrijas Latviešu biedrību.
2003. gadā izveidots Bilžu birojs, kas nodarbojas ar koncertu, izstāžu u.c. pasākumu rīkošanu, kā arī izdevējdarbību – klajā nākuši mūzikas albumi, kā arī kalendāri un mākslas grāmatas, atspoguļojot Bilžu mākslas sadaļu.
Daudzus gadus Bildes Latvijas mūzikas biedrības rīkotajās mūziku aptaujās atzītas par Gada muzikālo notikumu Latvijas mūzikas dzīvē, T. Auziņai un festivālam pasniedzot balvas Raimonds.
Par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā kultūras darbiniece, ilggadējā mūzikas un mākslas festivāla Bildes organizatore Tija Auziņa 2009. gadā kļuva par Atzinības krusta (V šķira) kavalieri un 2015. gadā saņēma Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.
2024. gadā veiksmīgi izskanēja jau 35. festivāls Bildes, apvienojot nu jau triju paaudžu mūziķus. „Tija, tu esi dzija, kas mūs kopā saadīja!” šīs rindas Bilžu dvēselei veltījis Guntars Račs, viens no Liepājas brāļiem, par kuru rašanos 1987. gadā arī jāpateicas T. Auziņai. Par ilggadējo, pašaizliedzīgo ieguldījumu mūzikas industrijā Tijai Auziņai tiks pasniegta Latvijas mūzikas ierakstu gada balva Zelta mikrofons.
T. Auziņa atzīst: „Cilvēkiem ir jābūt kopā, ir jātiekas, bet, ja mēs tikai braukāsim cits citam garām mašīnās, skriesim garām ļaužu pilnajās ielās, nekas nenotiks. Gribu, lai visiem, kuri piedalās Bildēs gan ar mākslu, gan organizatorisko darbu, pašiem tas būtu interesanti.”
Zelta mikrofons 2025 ceremonija notiks 2025. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī, tiešraidē to pārraidīs TV3, bet nomināciju kandidāti tiks paziņoti 16. decembrī.