«Īsta un patiesa mūzika,» abu mūziķu priekšnesumu vērtē Kanādā dzīvojošā mūziķe Helēna Gintere. Gan Liene Circene, gan Kristīne Blaumane, kura patlaban dzīvo Londonā un ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu koncertmeistare, Toronto mūzikas cienītājiem ir jau zināmas, jo abas ir uzstājušās koncertapvienības koncertos Glena Gūlda studijā.
Aprakstot viņu pirmo kopīgo uzstāšanos H.Gintere norāda, ka tā bijusi tikpat spilgta, kā pati programma. «K.Blaumanes magnētiskais pieskāriens stīgām un it kā caur medu izvilktais lociņš, veidoja brīnišķīgu skaņu. Čellistes spēle apbūra ar emocionāli gudru atskaņojumu un dziļu, piesātinātu toni,» raksta H.Gintere. Savukārt, vērtējot Lienes Circenes sniegumu, viņa norāda, ka «šī trauslā būtne ar amizanto raksturu pilnībā pārvēršas, kad sajūt zem saviem pirkstiem klavieru taustiņus. Visa viņas būtība pārņem mūzikas tēlu no pirkstu galiem līdz sejas izteiksmei, kas spilgti jo spilgti izsaka skaņas izteiksmi. Ir fascinējoši vērot šādu priekšnesumu. Lienes piedāvātā mūzika bija patiesa un dzīva.» L.Circenes solo priekšnesumā kā pirmatskaņojumu Toronto klausītāji dzirdēja Edgara Raginska “Trīs latviešu tautasdziesmas klavierēm”, kurās latviešu tautas melodijas ievītas sarežģītos un strauji mainīgos džeza ritmos. Tos pianiste atskaņojusi it kā rotaļājoties bez jebkādas piepūles. Savukārt, pat romantisma komponista F.
F. Šūberta 14. sonātes lasījumu teikts: «Viņas klavierspēles tehnika ir lieliskā formā, viņas mūzikas uztvere ir spilgti personiska un skaņdarba traktējums individuāls.»
«Viss, ko mēs redzam, slēpj kādu citu lietu un mēs vienmēr cenšamies saskatīt to, ko slēpj tas, ko redzam. Un tas ir iespējams, ja klausāmies mūziku, tādu mūziku, ko sniedza abas mākslinieces. Viņu priekšnesumā slēpās dvēseles attēlojamā realitāte, kas tiešā vidē nav pieejama, bet to var sadzirdēt skaņas veidošanas vienreizīgumā. Dvēsele liek par sevi manīt ar ķermeniskiem līdzekļiem; plastika, mīmika, žestiem, kas kopā veido veselumu ko sauc par lielo mākslu, kur dvēsele iedarbojas kā impulss uz klausītāju. Abu mākslinieču priekšnesums bija pārdomāts līdz pēdējai niansei, taču visvairāk fascinēja viņu cilvēciskā būtība, māka atrast savstarpēju kontaktu un kopējo ideju kas sniedza klausītājiem neaizmirstamu baudu,» rezumēja Helēna Gintere.