Recenzija par Backstreet Boys koncertu

17.05.2008. devos uz Arēna "Rīga" (šoreiz ar ielūgumu palīdzību), lai palūkotos uz savu bērnības grupu- Backstreet Boys (man tagad 24). Uz koncertu gāju bez emocijām, bez satraukuma un bez zināmas intereses, jo jāsaka godīgi- šīs grupas slavas laiki nu jau ir aiz muguras. BET... Ieejot (šajā gadījumā gribas teikt- mizlu arēnā), secinu, ka publikas ir maz, lielākoties meitenes (par to man pārsteiguma maz). Publikas pēdējās rindās manāma ārkārtīgi atraktīva draugu grupiņa, kas atnākusi tik tiešām izklaidēties, kāds meiteņu pulciņš pat pamanījies saskaņot apģērbu un blakus apsēžas gados par mani krietni jaunākas meitenes (nesapratu gan kādēļ atnākušas, jo lielāku unteresi viņām izraisīja mobilais tālrunis un nepārtraukta skraidīšana ārā no zāles). Visu koncerta laiku jutos kā privātā ballītē, jo šī koncerta lielākais pluss un pozitīvākais moments ir PUBLIKA! Neko tādu līdz šim nebiju redzējis (tas laikam tāpēc, ka tik tiešām bija sanākuši grupas pazinēji un spēja dziedāt līzi lielākajai daļu dziesmu). Šoreiz tik tiešām koncertu izglāba publika, jo skaņa bija zem katras kritikas (brīžam nevarēja saprast- kādu dziesmu viņi iesāk dziedāt, lai gan- savas balādes viņi bija sameistarojuši roķīgākas nekā ierasts dzirdēt). Domāju, ka paši Backstreet Boys dalībnieki nebija rēķinājušies ar šādas publikas atbalstu. Un līdz ar to varētu secināt, ka jāsāk jau nožēlot, ka neatbrauca jau uz šejieni krietni vien agrāk- kad jaunieši popielās to vien skandēja kā Get down, kuru viņi paši no šī koncerta repertuāra bija izslēguši (tas gan būtu bijis zāles hits- viennozīmīgi), kad balādes (I want it that way, Anywhere for you (nedziedāja), Quit playing games, All I have to give, As long as you love me u.c.) zināja katrs Latvijas jaunietis, neatkarīgi no muzikālās gaumes, jo pietiekami daudz tika drillētas lielākajās Latvijas radiostacijās. Bet jāsaka godam- pašus populārākos hitus viņi tik tiešām nodziedāja un tik tiešām dzīvajā. Jau tālajos 90-tajos videokasetē redzēju BSB koncertu, un jau tad Niks spēlēja bungas uz skatuves. Arī šoreiz. Izsaucieni "scream" un "energy" pacēla publiku neiedomājamos augstumos, strauji vēzējot rokas no vienas puses uz otru. Un man gribējās, lai tad seko "Get down", "We've got it goin' on" un "Boys will be boys"- kas to zina- varbūt tad arēnai būtu "norauts jumts", bet tas viss izpalika! Atstājot skatuvi, publika auro, publika vienkārši vārās (nežēlīgs troksnis) un viņi atgriežas, lai nodziedātu "Shape of my heart". Un šajā mirklī, gluži kā lieliskā teātra izrādē sēdošie pieceļas kājās un ir pateicīgi puišiem par nelielu bērnības dienu prieku atgriešanu! Jo tas viss bija tik sen. Paldies! Koncerts tiešām bija labs (izņemot skaņu).

eem.. autoram: pirms salīdzinājuma, preciizaak, vārda "kā", ja aiz tā seko salīdzinājums, komats NAV JĀLIEK!!!! žurnaalists gan..

Gaidīju viņus kopš 13 gadu vecuma un sagaidīju!!! Tagad man ir 24. Neticēju tam visus šos gadus - vai man būs šo laimi reiz piedzīvot? Ka caurām dienām un naktīm pētītos un apjūsmotos puišus plakātos pie sienas man reiz būs izdevība redzēt un dzirdēt dzīvajā?? Cik reizes tas nebij sapnī redzēts! Pirms 11 gadiem man tas likās nu tik nereāls sapnis.. Bet beidzot my dream came true un es viņus redzēju!!!! Nu tās emociju vētras nav iespējams aprakstīt.. Un mēs visas un visi īstie fani tur bijām un sajūsmā kliedzām līdzi visas dziesmas, nu gandrīz līdz ģībonim :D Jutos kā padsmitgadniece! Jāsaka kā Roberto - Sapņi piepildās!