Koncertā uzstāsies diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Radio koris – pasaules mēroga kormūzikas zvaigznes, kuru sniegums novērtēts ar prestižajām Grammy un Gramophone balvām.
Koncertprogramma Bezgalības krelles apvieno astoņus mūslaiku latviešu komponistu skaņdarbus ar Noras Ikstenas radītajiem dzejoļiem, veltījumiem Saules sistēmas planētām. Tie iecerēti kā pateicība un brīnums par mūsu esību šajā bezgalības pieturvietā – Zeme. Projektā piedalās dažādu paaudžu latviešu komponisti, kuriem ar Latvijas Radio kori un Latvijas Radio kora grupu ir bijusi muzikāla saikne vairāku gadu garumā – Arturs Maskats, Santa Ratniece, Anna Fišere, Mārtiņš Viļums, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons, Andris Dzenītis. Toties Platonam Buravickim šī būs pirmā sadarbība ar Latvijas Radio kori.
Koncertā piedalīsies arī Lielās mūzikas balvas laureāts, harizmātiskais un virtuozais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasists Viktors Veļičko. Radot īstu kosmosa sajūtu, krāšņas videoprojekcijas veidos režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns.
Noras Ikstenas radītie astoņi akrostihi ir vienlaikus tieši un kodēti vēstījumi saules sistēmas planētām. Nora Ikstena: "Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas - Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta. Skaitli astoņi noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle - vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā? Karstajai, sievišķajai Venērai, kas griežas pulksteņa rādītāja virzienā, laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram, kuri tikšķ pretēji, bezgalīgajām debesīm Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram, kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam? Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules."
Rīgas festivālā būs dzirdami dažādi koncerti:
8. jūnijā Spīķeru koncertzālē būs iespēja baudīt Džeza vakaru ar Matīsu Žilinski. Jaunajam pianistam un komponistam saspēlējoties ar saviem pieredzējušajiem kolēģiem – kontrabasistu Andri Grunti un bundzinieku Arti Orubu – varēsim gremdēties atmiņās par bērnības laika smaržām un garšām, izjūtām un piedzīvojumiem.
Kolorītais duets – vijolniece Darja Smirnova un pianiste Roksana Tarvide – Spīķeru koncertzālē 13. jūnijā aicina ļauties Francijas šarmam un izsapņot vasaru tik vilinošajā zemē – ikoniskajā Parīzē un laiskajā rivjērā, Burgundijas laukos un Lamanša tālēs, kopīgi pārlapojot izsmalcinātos Kloda Debisī, Sezāra Franka un Lilī Bulanžē skaņdarbus.
Versmaini dramatiskas un emocionāli atkailinātas, gaišas romantikas un spārnojošu cerību caurstrāvotas simfoniskas partitūras izskanēs 15. jūnija vakarā, kad uz Dzintaru koncertzāles skatuves satiksies aizrautīgi daudzpusīgais kamerorķestris Sinfonietta Rīga un kritiķu un publikas kvēli mīlētais pianists Georgijs Osokins, kā arī izslavētā Polijas Radio kamerorķestra Amadeus diriģente Anna Dučmala-Mroza. Viņu lasījumā piedzīvosim Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu un Ceturto simfoniju, kā arī mūslaiku autoritātes Pētera Vaska Musica appasionata.
20. jūnija vakarā Dzintaru koncertzālē Rīgas festivālu grandiozi noslēgs pasaulslavenā kubiešu džeza dīva Daimē Arosena (Dayme Arocena). Saulaino un ekspresīvo kubiešu mūziku viņa izdziedās kopā ar ritma virtuozu, Grammy balvas ieguvēju Jaroldi Obrē Roblē (Yaroldy Abreu Robles), džeza vijolnieci – kaislīgu muzikālo robežu pārkāpēju Linu Krusu (Line Kruse) un Latvijas Radio bigbendu. Savukārt 19. jūnija vakarā šos izcilos māksliniekus būs iespēja dzirdēt Spīķeru koncertzālē, iedibinātajā koncertciklā Radio SWH džeza klubs.
Rīgas festivāls” jau kopš 2011. gada ir stabila Latvijas galvaspilsētas kultūras dzīves sastāvdaļa, ik pavasari pulcējot spilgtākos pašmāju un ārvalstu mūziķus un piedāvājot stilistiski daudzveidīgas un mākslinieciski augstvērtīgas koncertprogrammas.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Vairāk - www.rigasfestivals.lv