Operas Primadonna sacerēšanai populāro, daudzpusīgo dziesminieku Rūfusu Veinraitu ir iedvesmojušas 1968. gadā tapušās Marijas Kallasas intervijas, ko viņa sniedza lordam Hērvudam.
Primadonnas titulvarone ir franču dīva Režīna Senlorāna, kura apsver domu pēc sešu gadu pauzes atgriezties uz skatuves. Darbība risinās viņas Parīzes apartamentos Bastīlijas dienā – 1970. gada 14. jūlijā –, kad dziedātāja savās mājās gatavojas uzņemt žurnālistu Andrē Leturnēru. Šī ir Rūfusa Veinraita pirmā opera, tās pasaules pirmizrāde notika 2009. gadā Mančestrā. Vēlāk tā ir skanējusi daudzviet pasaulē, kā arī iemūžināta ierakstu kompānijas Deutsche Grammophon izdotajā albumā. Opera tiek izpildīta franču valodā.
Stokholmā Primadonnu ir iestudējis režisors Mortens Fošlunds. Pirmizrāde notika pandēmijas apstākļos 2020. gada rudenī, kad skatītāju zālē drīkstēja atrasties tikai piecdesmit cilvēku. 2025./2026. gada sezonā Primadonna ir atgriezusies uz Zviedrijas Karaliskās operas skatuves. To diriģē Frēdriks Būrstets. Titullomā spoži izpaužas soprāns Ēlina Rombo, kuras sniegumā savienojas dīvas trauslums, pievilcība, ambīcijas un pārliecības trūkums, – dāma dzīvo nostalģiskā miglā un atmiņās par pagātnes sasniegumiem.
Primadonna ir smeldzīga, aizkustinoša melodrāma ar komēdijas elementiem. Partitūrā var saklausīt Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni, Frančesko Čileas un Riharda Štrausa ietekmi. Režīnas Senlorānas raksturā ir kaut kas no Toskas un Adriānas Lekuvrēras. Galvenā varone reflektē par savu dzīvi mākslā un uzdod sev eksistenciālus jautājumus. Vientuļo dīvu nomāc šaubas un uztraukums, kas ir saistīts ar perspektīvu atgriezties uz skatuves. Viņai ir paniskas bailes atkal zaudēt balsi publikas priekšā. Žurnālista (tenors Konijs Tīmanders) ierašanās izraisa primadonnā ļoti pretrunīgas emocijas, taču pāri visam ir vilinājums būt mīlētai un dievinātai.
Komponists Rūfuss Veinraits savas operas galvenajai varonei dāvina grandiozas jutekliskas ārijas un sirdi plosošu fināla uznācienu – savu pēdējo āriju primadonna izpilda, fonā skanot Bastīlijas dienas uguņošanai.
"Primadonna ir diezgan unikāla parādība mūsdienu operu vidū. Popmūziķi ik pa laikam sacer operas – var minēt grupas The Knife darbu Tomorrow, in a Year un Deimona Olbārna Doktoru Dī –, taču parasti šie mākslinieki izmanto sev pazīstamu muzikālo valodu un uz tās pamata veido mūzikas drāmu, nevis pievēršas klasiskajai operas skaņai. Rūfuss Veinraits nebaidās no šī izaicinājuma un padziļināti ir pētījis XIX gadsimta beigu–XX gadsimta sākuma operai raksturīgo orķestrācijas bagātību un melodiskumu," uzsver Zviedrijas Karaliskās operas mākslinieciskais vadītājs Tubīass Teorels.
"Rūfusa Veinraita darbs nekļūst par pastišu, mūzikā uzburtais stāsts ir drūms un cilvēcīgs. Fikcija un realitāte saplūst ļoti personīgā stāstījumā. Primadonna nevarētu būt uzrakstīta citā laikā kā XXI gadsimtā, Rūfuss Veinraits ir radījis postmodernu darbu, kas ir piepildīts ar siltumu un maigumu," saka Tubīass Teorels.
Pēc Primadonnas Rūfuss Veinraits ir sacerējis savu otro operu Adriāns (2018) un lielās formas vokāli simfonisko darbu Sapņu rekviēms (2024).
Operu Primadonna Stokholmā varēs dzirdēt 27. novembrī un 1. decembrī.
Informācija: operan.se