Pagājušās sestdienas, 25. oktobra, vakars Rīgā ieies vēsturē kā nozīmīgiem koncertiem bagātākais ne vien šajā gadā, bet – ļoti iespējams – daudz ilgākā laika nogrieznī. Enter Shikari VEF kvartālā, Dropkick Murphys ar iesildītāju Frenku Tērneru koncertzālē Palladium, Gutalax klubā Melnā piektdiena… Tiktāl par noteiktās aprindās slaveniem viesmāksliniekiem, bet arī labu vietējo koncertu šajā sestdienā netrūka. Dzeltenie pastnieki ar atkal uzlabotu programmu Vagonu zālē un turpat līdzās – bārā 1983 – Spāre Vītola, Kaspars Groševs un Mārtiņš Ratniks. Vecrīgā – Dzelzs vilks pēdējoreiz klubā Depo, kā jau visi, kuri steidz vēl uzspēlēt šajā Rīgas rokenrola gara epicentrā, pirms tas novembra sākumā pēc darbības ceturtdaļgadsimta garumā slēgs savas durvis uz visiem laikiem. Starp citu, pirms pāris gadiem arī pašu šī raksta galveno varoni sastapu Depo – ar bereti galvā aizrautīgi dziedam līdzi Svešā malā Dzelteno pastnieku koncertā. Ja arī nosapņoju šo – nekas! Skanēja labi.
Mielavs vai Mēness?
Kaut daži no iepriekšminētajiem koncertiem bija pilnībā izpārdoti, diezgan kupls skaits apmeklētāju 25. oktobrī pulcējās arī Ainara Mielava 65 gadu jubilejas lielkoncertā Xiaomi arēnā. Paziņojuma teksts gan Biļešu paradīzes mājaslapā, gan izsūtītajās preses relīzēs bija visai lakonisks, gaviļnieka vārdam un svinamajam vecumam rindā aiz komata sekoja nosaukums Jauns Mēness. Daļa ilggadējo Ainara Mielava un grupas fanu to kritizēja, jo tā nu gan neesot taisnība, ka uz skatuves būs šī grupa... Bet tas nemaz arī fiziski vairs nav iespējams, kopš miruši basģitārists Ilvars Zālītis un bundzinieks Juris Kroičs. Grupas ģitārists, ar kuru kopā Ainars Mielavs 1987. gadā izveidoja Jaunu Mēnesi, – Gints Sola – jau kādu laiku ar Ainaru Mielavu iet šķirtus ceļus, tātad šī radošā tandēma gluži vienkārši vairs nav.
Ja diviem dzīviem cilvēkiem ir jebkāda veida nesaskaņas, strīdi, aizvainojums, neviens viņus nevar pierunāt ne uzspēlēt kopā uz vienas skatuves, ne atkal radīt mūziku kopā. Bet – būsim godīgi – lielākajai daļai klausītāju Jauna Mēness dziesmas pirmkārt asociējas ar grupas līderi jeb solistu, tātad Ainaru Mielavu, kura balsi, tekstus un seju pazīst katrs latvietis.
Svinēt savu jubileju ar tik vērienīgu koncertu un atteikties no lielas daļas dziesmu, pēc kurām viņu pazīst jau gadu desmitiem, taču arī būtu muļķīgi. Ko vēl aizvien dara nesen 75 gadu jubileju nosvinējušais Kriss Normens? Protams, uzdzied Living Next Door to Alice, kaut grupu Smokie atstājis jau sen. Vai Deivs Gahans savos solokoncertos ir dziedājis Mārtina Gora komponētos Depeche Mode hitus? Protams!
Kā vēl nekad
Vismaz viesu statusā uz kādu dziesmu koncertā veltīgi gaidīju pievienojamies Iļģu pamatdalībniekus Ilgu Reiznieci un Māri Muktupāvelu, kuri savulaik spēlējuši arī Jauna Mēness sastāvā. No vecās gvardes skatuves centrā akustisko ģitāru vismaz spēlēja agrāk vai visos grupas koncertos klātesošais Aigars Voitišķis. Tātad nebija gluži tā, ka visi pavadošie instrumenti kopā ar instrukcijām, kā šīs dziesmas "pareizi spēlēt", nodoti Ainara Mielava savākto jaunākas paaudzes profesionāļu grupai – Rūdolfs Macats pie klavierēm un Kaspars Kurdeko pie bungām uz arēnas skatuves bija izcili, liekot dziesmām skanēt kā vēl nekad. Tāpat soloģitārists Kaspars Vizulis spēlēja lieliski, nemēģinot kopēt Ginta Solas stilu, kas nemaz nebūtu iespējams. Šī trijotne saspēlējusies jau pasen, ieskaņojot eksperimentālā džeza plati KlusiKlusi (Jersika Records, 2018). Basģitāru spēlēja Kristians Priekulis, savulaik iepazīts kā trio Ezeri dalībnieks. Ar papildu balsīm dziesmu skanējumu iespaidīgi bagātināja senās mūzikas vokālā vīru grupa Schola Cantorum Riga.
Pats Ainars Mielavs laiku pa laikam uzspēlēja mutes harmonikas, arī staigājot pa skatītāju zāli starp solu rindām, kur viņš parādījās koncerta sākumā, dziedot pirmās plates titulgabalu Aizlaid šaubas negaisam līdz – lieliska izvēle koncerta ievadam. Turpmāko vismaz divarpus stundu laikā netika aizmirsti arī daudzi citi hiti, ko droši var dēvēt par smagsvariem, – Pārcēlājs, Tavs superveikals, Piekūns skrien debesīs, protams, arī Kad mēness jūrā krīt un Tu saviļņoji mani. Starp dziesmām mākslinieks stāstīja par savu garo muzikālo ceļojumu.
Dāmas dzied līdzi
No dziesmām, kuras sacerētas kopā ar Imantu Kalniņu, neizpalika Tā, kas oriģinālversijā 90. gadu otrajā pusē tika dziedāta duetā ar Agnesi, kura tagad Amerikā. Uz beigu galu izskanēja pat Nedalāmā – pirmais TV rādītais hits, ko Ainars ilgi neatzina, līdz pērn to atkal varēja dzirdēt festivāla Bildes noslēguma koncertā. Tātad tai dziesmai piedots! Vismaz atļauts būt.
Iepriekš iecerētā un koncerta paziņojumos solītā sadziedāšanās ar klausītājiem no pirmās līdz pēdējai koncerta minūtei, par laimi, izpalika, pateicoties publikas pieklājībai, – klātesošie cienīja apkārtējos un ļāva gana labi dzirdēt jubilāru Mielavu un vīru ansambli, nevis kaķu kori, kas šķībi auro līdzi visas ekrānā redzamās rindas.
Ja kāds arī drusku vilka līdzi, tās bija dažādu paaudžu dāmas, kurām līdzi atnākušie kungi ļāva izdziedāties, bet paši tikmēr gaumīgi paklusēja. Masveidīgā kājās celšanās, lai dokumentētāji varētu ievilkt ķeksīti, ka bijušas arī vētrainas stāvovācijas, patika, šķiet, visiem, izņemot vienu nepārprotami garlaikotu, tomēr pacietīgu princešu kleitā sapucētu meiteni, kura vispār nesaprata, kāpēc uz šo koncertu paņemta līdzi.
Laiks iet, klausītāju paaudzes mainās, un gan jau pati jaunākā no šobrīd dzirdīgajām nezina ne tikai Mielavu, bet arī Kauperu un Donu. Varbūt pat Singapūras satīns un Bermudu divstūris tai šķiet "mammu mūzika"? Kamēr vēl elpo paaudze, kurai vismaz kopš Jauna Mēness uzvaras 1991. gada Sopotas festivālā Polijā atmiņā palicis garmatains Mielavs, aktualitāti saglabās gan viņa hiti, gan paša nesaprastas mākslas kritika, gan melleņu audzēšanas un korgiju pielūgšanas sektas saviļņojošie video sociālajos tīklos.