Filmas Sarkanās gaismas recenzija. Kinošarlatānisms

Uz to bāzes sarakstīts filmas scenārijs, kam, kā Holivudā bieži notiek, tikusi piekabināta vilinošā «balstīts reālos notikumos» birka.Tēlo pat baļķisTurklāt Kortesam bija vēl viens trumpis – producentu labvēlība aktieru izvēlē, jo viņš Dzīvi apraktajā pierādīja, ka viņa filmā pat smuks baļķis – runa ir par aktieri Raienu Reinoldsu – pratīs pārtapt spēcīgā dramatiskā tēlotājā. Sarkanajās gaismās Kortesam ir sapņu komanda – zinātnieci, kas kā apmāta atmasko parapsihologu šarlatāniskos trikus, jo tic racionālajam (viņas dēls jau gadiem atrodas komā), tēlo Sigurnija Vīvere, viņas ar burvju atmaskošanu ne mazāk apsēsto jaunāko kolēģi – britu talants Kilians Mērfijs, jauneklis, kuram, kā smejies, pats Dievs lēmis spēlēt tipus ar nojūgšanās jeb dzīves uz nervu sabrukuma robežas maniakālo spīdumu acīs. Galvenais dūzis šajā kāršu kavā, protams, ir Roberts de Niro – klasiķis, kuram infernālus tipus gadījies tēlot kaudzēm. Šajā filmā viņš ir slavens, bet akls «burvis», leģendārs parapsihologs un ekstrasenss Saimons Silvers, kurš loka karotes, stumda priekšmetus, ar plaukstām operē cilvēkus bez ķirurga naža palīdzības, sarunājas ar gariem, hipnotizē un dara visādus citādus šokējošus trikus – gan pelnīdams naudu, jo uzstājas publiskos seansos, gan kā ekstrasenss izpalīdzot saviem klientiem, kurus rūpīgi izvēlas. Spēku samērs ir precīzi noteikts – mags/burvis/parapsihologs un viņam pretī divi racionālisti, kas par varēm cenšas pierādīt publikai, ka Silvers ir prasts blēdis (Vīveres doktore Matsone un Mērfija ambiciozais fanātiķis, kurš vispār ir filmas galvenais varonis, bet to jūs uzzināsiet pārsteidzošajā finālā, kuru neklājas izstāstīt un kura dēļ režisors Kortess uzskata, ka viņa filma nav par burvju trikiem, bet gan par politiku kā mūsdienu pasaules galveno šarlatānisma jeb masu smadzeņu pūderēšanas formu). Jo skaidrs, ka Silvers nav parasts, viņš ir ļoti neparasts blēdis! Jāpiekrīt režisoram – šī nav drāma ar horora elementiem, bet drīzāk politisks trilleris. Tālāk klusēju.Protams, tai publikas daļai, kas kaifo par TV raidījumu Ekstrasensu cīņas un slepus tic «zaļajiem cilvēciņiem no kosmosa», Sarkanās gaismas būs gatavā medus kūka. Kortess ir gana profesionāls burvju mākslinieks un uz kinoekrāna redzēsit ne mazumu «neticamu-ticamu» triku.Uzmanības fokussTaču ir viena problēma. To, starp citu, definējuši paši «parapsiholoģijas» piekritēji, un to dēvē par sarkano gaismu efektu.  Ekstrasensa jeb burvju meistara «maģijas» pamatā ir prasme manipulēt ar cilvēku uzmanību – prast novirzīt viņa skatienu tur, kur nepieciešams trika veicējam, un «neļaut» skatīties, kur nevajag, – šīs zinības izmanto lielākā iluzionistu daļa. Un man šķiet, ka iluzionists Kortess nav ticis galā ar skatītāju uzmanības koncentrēšanu sev vēlamajā virzienā – jo pēc filmas taču mums vajadzētu vismaz attāli apjēgt, kuram tad – racionālistiem vai Silveram – bija taisnība? Jo arī filmai ir jāsniedz atbilde, kam tad ticēt. Lidojošajiem šķīvīšiem? Vai veselajam saprātam?Arī es ticu, ka pasaulē ir daudz parādību, kuras nav iespējams racionāli izskaidrot. Bet ne tāpēc, ka mēs kaut ko «par maz» zinām. Vienkārši – tā ir un notiek, citādi jau nebūtu arī burvīgo iracionālo filmu, kā Tima Bērtona Jātnieks bez galvas, Naita Šjamalana Sestais prāts vai Terija Giliama Brāļi Grimmi. Diemžēl Rodrigo Kortess nepiespiež vēl vairāk ticēt iracionālajai daļai manī. Jo es visu laiku domāju par to, cik kruta aktieris de Niro māna tautu, liekot locīties bleķa dakšiņām!Kam domāta? Ekstrasensu cīņu, Roberta de Niro un paranormālo parādību cienītājiem.Sarkanās gaismas ASV, Spānija. Režisors R.Kortess. Lomās K. Mērfijs, S. Vīvere, R. de Niro, Dž. Ričardsone, E. Olsena.