Izrādes Ričards III recenzija. Bērnišķīgā kreisuma slimība

BAISI Man jau laiks parunāt ar savu psihoterapeitu par mazohismu. Par savu grūti nopelnīto naudu iet uz atrakciju jau iepriekš zinot traumēšanās sekas.

un trakākais, ka degradēti līdz ar to tiek visi Dailes aktieri. Traģikomiski nožēlojama kopa... Vai vispār kāds no tiem saprot par ko tiek runāts, pašam jārunā un no visa runātā jāsaprot?.. Te nu būtu vieta sarunai par vardarbību pret aktieri, dramaturgu, skatītāju... Un ja tas viss vēl nebūtu tik traki debīli!

Ne man spriest par šādām recenzijām, kuras nekā savādāk kā par pārgudriem vāvuļojumiem saukt negribās. Nevajag meklēt mājai 20 stāvu, ja visi redz, ka tā ir 12 stāvu māja. Izrādē galvenais nervs bija sajūtams nepārprotami- vēsture atkārtojas, viss notiek pa spirāli, lai kā šodien to negrib atzīt, bet gribētāji staigāt pāri līķu kaudzēm šodien netrūkst. Šodien mūsu vidī ir pārāk daudz personāžu ar to laiku Ričarda III morāli un to mēs negribam redzēt.

... ja vienīgais, ko režisors ir sapratis par pasaules politiskajām sistēmām, ir tas, ka demokrātija ir tāda pati manipulācija ar masām/indivīdiem kā totalitārisms.... Nenoliedzu demokrātiju, bet, kad demokrātija kļūst par visatļautību, kad zem demokrātijas saukļa Krivcova, piemēram, apgalvo klaji naidīgas, pret Latviju vērstas tēzes..., un ne jau tikai Krivcova... Cik mēs par to domājam? Arvien biežāk zem demokrātijas saukļa slēpjas demagogi un demokrātijas pretinieki. Vai tad par to nav jārunā?

Nu, LNO biju uz Meikšāna operas iestudējumu Shahs, kas ir par Mihailu Tālu!!! Kolosāls darbs, kur muzika un režīja papildina viens otru! Tātad, šis operas iestudejums ir kolosāls Meikšāna panākums, kas pieskaitāms pie lieliem sasniegumiem! Nu, katram režisoram gadās veiksmigi darbi, kā arī ne tik veiksmigi darbi!!!

shoreiz nav ko piebilst. Toties recenzija uzrakstiita kraashnji :D

Liekas, ka LV teātrī pašlaik ir divas lielas problēmas: režisoru pārprodukcija un joprojām akūtais pašmāju dramaturģijas deficīts! Vai tiešām pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā nav radies neviens dramaturgs, kurš spētu vai kuram būtu vismaz interese ietvert spēcīgā lugā vai vairākās notikumus Latvijā - teiksim - pēdējo 80 gadu laikā? Tur šekspīriska kalibra sižetu atliku likām. Jāspēj tikai gribēt savai vēsturei acīs ieskatīties... Bet - nē. Lielais Getsbijs, Ričards III, Vējiem līdzi; tagad jaunās režisores diplomdarbs par Pēterpils žīdiem... Kad vienreiz būs kaut kas pašiem par sevi?

Ar nepacietību gaidīju. Vilšanās.

lai visu, ko uzved Dailē, skatitos :(

Šekspīra angļu drāmas vietā jāskatās kaut kāda Meikšāna "iekšējā pasaule". Vajag rakstīt kā ir"Pviršs ieskats mūsdienu politikā ar šekspīrisku pieskaņu" kas gribēs skatīsies. A to Šekspīrs,Ričards. Šmaukļi.

Kāds sakars raksta, konkrētā, autoram ar S.R., un vēl, vai tad tiešām visiem šī "šedevra" autoriem un dalībniekiem ir tik maz drosmes, lai atzītu, ka ir sanācis mēsls. Vienkārši un konkrēti. Jo nekā savādāk šo izrādi nosaukt navat. Un tā pat nav izrāde, tā ir dažu cilvēciņu klīniskā aizraušanās ar politiku, un tikai.

Bet, kad S.Radzobe runā par aspektiem, kas Meikšāna izrādi sarado ar latviešu teātra vēsturi, un šajā vēsturē neredz savu lomu politiskā teātra atskatā Latvijā, aizmirstot savu ilgstošo aizraušanos ar V.Maculēviča iestudējumiem, jājautā, cik sašautu pīļu viņas pašas, kā kritiķes, dārziņā?