Izrādes Situāciju telpas recenzija. Skatītājs darbībā

mēs paši esam aktieri šajā (dzīves) teātrī, lai arī mazliet mākslīgi "ielecināti" lomās, kuras mēs apzināti sevi realizējot neesam izvēlējošies, tad šāds situācijas modelējums mums ļauj pamanīt sevī (izstrādāt) savu iepriekš nedefīnētu attieksmi, kā jua mākslā - forma ir tikai darbarīks, bet arī no priekšmeta var gūt baudu kā arī rezultāts mani apmierināja, forši, došos uz vefu-u arī, lai gan koncepciju mazliet paskatījos - tur pārsteigumu nebūs, bet vietējie fakti/kadri gan

Tā jau nav recenzija, bet performances dokumentālais protokols. Lasot negribot ienāca prātā vecišķa un nīgra doma - eksperimenti, eksperimenti, Grotovska parateātra izmēģinājumi Latvijas publikā... Ir jau labi, ka tik plaša tā virtuve. Taču - kā klasika, tā - nedavelk... Ir teātrī mākslas akti, taču trūkst teātra mākslas klasiskajā izpratnē. Bet - ai, kā gribas patiesu līdzpārdzīvojumu, emocionālu uzbangojumu bezjūtu notrulinātajā sabiedrībā dzīvojot! Visi mūs mēģina ielikt kaut kādās konstruētās situācijās - politiķi, darba devēji un pat teātris. Gribas mežā pamukt, vai...