Izrādes Zem diviem karogiem recenzija. Pazuduši lektorijā

Pilniigi piekriitu recenzijai. Piederu paaudzei, kas gaja uz grupas koncertiem. Bet izraade... Nu nezinu... kaa amatieru teaatrim. :(

Izrāde ir svaiga un laba. Daudz jaunumu. Manuprāt, tas ir negaidīts darbs, kas parāda, kā mākslinieki cīnījās ne tik daudz ar cenzūru vai “piemānīja sliktos”, bet kā atbrīvojās no ideloģijas uzspiestajiem kultūras kanoniem, kas bija apgūti gluži nemanot – skolās, jebkurā profesijā. Līdz šim darbos par laikmeta griežiem dominē kolektivs hop no skaidra “pret” uz skaidru “par”. Recenzijas autoram tuvāki laikam šādi kolektīvā plakātisma produkti. Sīļa un Baloža izrādē sižets būvēts no smalkākas matērijas. Izrādes stāsts ir par to, kā mākslinieki lobīja sevi ārā no sociālisma. Šajā gadījumā - konkrētā jomā: populārajā mūzikā. Tā ir liela un ļoti nozīmīga tēma: sociālisma pašdekonstrukcija valodā, tēlos, attieksmēs, emocijās, psiholoģiskajos aspektos. Draugi mīļie, sociālisms bija labi uzbūvēts. Izrāde ir tieši par to, kā konkrēti jauni cilvēki to mēģina pārvarēt, būvējot jaunus tēlus. Unikāla. Režisors un dramaturgs ir pieķērušies šim naratīvam nopietnāk nekā varēja cerēt. Barvo!

Ja jumpravieši paši vēl ir dzīvi, sveiki un veseli, tad man būtu prasījies izrādē iesaistīt arī viņus!

Ja nemaldos, tad šī izrāde tapa kādas citas šajā sezonā neparādītās izrādes dēļ. Līdz ar to iespaids par visnotaļ nepārdomāti un uz ātru roku veidotu izrādi - pārāk pavirši un virspusēji. Savā ziņā paradoksāli - tikko kā noskatījos divas nebūt ne perfektas muzikālās izrādes un tās man patika, bet šī - par manu iecienītāko grupu - ne. Kāpēc tā? Dievs vien zin :)