Foto: Matīss Markovskis

Latvijas teātru ābolu ķocis: Šveiks Valmieras teātrī

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

10 komentāri

18. maijs, 2012, 8:53

priekšā kars grib noplēsts tikt

Sātans Jēzu tuksnesī kārdināja.Kādēļ tad lai es nejustos kārdināts? Dungojam talāk...Pētīju, līdz atradu, -oriģinālmūzika patiešām top, tālabad esmu vilināts domāt, diemžēl, saspīlējot savstarpējās attiecības ar autoriem, "katru gad no jauna". Iemesli ir pulka: iekstīsimies autorhonorāros, psiholoģijā, kura vēsta, ka lielāko tiesu cilvēks paliek pie viedokļa, ka viss sākas un beidzas tieši ar viņu, sevi pieteic jaunrades kūsājošās izpausmes, jo kāpēc gan gards kumāss jālaiž garām, ja dzīvojam tikai vienu reizi, saimnieciskais aprēķins- kārtīgs saimnieks mēdz iztikt ar to, kas paša mājās, neskrien pēc slotas uz kaimiņiem...Apsaucu sevi: vai tad tev katru reizi jāizzina, kas lācītim vēderā. I. Vīgnera devums katrā atsevišķā gadījumā, kā arī kopumā, nav novērtēts. Kā es to izprotu, neteikšu, jo nevaru pierādīt. Pietiek ar to, ka reiz pieķēru sevi apjukumā, vai dziesma, kuru dzied R. Kaupers līdz ar kopkoriem, ir viņa paša vai tomēr Valta Pūces? Eju kaktā nokaunēties. Kamēr es tur stāvu izdomāju dziļas domas: viena no tām ir izcila- Valmieras teātris mūs, tos neatlaidīgos komentatorus bez apaļā galda, saaicinās savā teātrī uz 100. izrādi. Ja ticēsim, tas piepildīsies. Par pareģojumiem naudu neņemu. Būtu vēl turpinājis, bet, piedodiet, "no domām vien, no domām vien mans mīkstums tapis ciets"...Ak es jūtu, ak, jau jūtu...cietums mani sauc!

Atbildēt
1
2

17. maijs, 2012, 22:03

lustīgais nerris uz tirgus plača

paldies par asprātīgajiem komentāriem! es arī labprāt saņemtu KĀDU ZĪMI randiņam, kur tad varētu pafilozofēt par to, kāpēc katram Šveika iestudējumam nepieciešams rakstīt jaunu oriģinālmūziku, ja Ivaram Vīgneram tas jau vienreiz izdevās IZCILUS? atļaušos padungot: mīļā, ķeizars mani karā sauc, mīļā, ķeizars mani karā sauc...spraud man puķi, spraud man puķi, spraud man puķi pogas caurumā ... u.t.t.

Atbildēt
2
2

16. maijs, 2012, 21:52

lat.-moška uzrakstiet

Paldies par atbildi! Diemžēl,kortēlītis nesanāks,jo dzīvoju Rīgā. Iedzersim kādā pirmizrādē teātrī,kā parasti,pēc izrādes kafejnīcā.

Atbildēt
1
0

16. maijs, 2012, 9:14

Tikai par dekorācijām.

Jā, dekorators un arī frizieris būtu publiski jānosoda vai vismaz jāaizdzen katorgā. Iedomājieties tikai, parūkas, ja var taču noskūt galvu un pletēties kauč visās izrādēs, uzaudzēt muskuļus un salkstošām dāmām par prieku vingrot katrā otrajā inscenējumā, zvanus jābeidz tirināt, jo tie var arī notrūkt. Un tad vēl šī ambiciozā un skatītāju pazemojošā konstrukcija, kura sastatīta kā atgātne, ka visa mūsu dzīve gan karā, gan pirms un pēc tā, gan laimē, gan nelaimē ir vien stalažas, nāras, kur atpūsties pirms Tālā ceļa. Ik katram vienam būtu jāsaprot, ka šāds dekorējums nav renovatīvs un tam trūkst motivācijas. Nezinu, ko citi grib, man patika, it sevišķi pašgājējs gludeklis ( izgudrojumam jāapstiprina patente, autortiesības), kurš tāds nespētu būt, ja nebijis slīpnes pa kuru šļūkt. Nepiedodami, ka dotajā telpā nekas nespīd, neluminiscē un nav uzrauts gaisā. Vainu izpērk putna būris, kurš ir viegli atverams, lai mazu, mīļo dziedonīti izbarotu kaķim. Gribēju nopelt, iznāca slavas dziesma, darīju kā labāk, iznāca kā vienmēr.

Atbildēt
3
0

16. maijs, 2012, 0:49

Muļķis

Lasot recenzijas reizēm liekas, ka Tevi pataisa par idiotu, kas neko nav redzējis, ne dzirdējis...jo kritiķiem vienmēr liekas, ka komēdijas vai muzikālas izrādes ir otrā škira un par tām var spriest pa roku galam, kā saka..Tā arī šoreiz...Bet publika bija atsaucīga un ar ilgiem aplausiem pateicās aktieriem ! Paldies viņiem!

Atbildēt
4
1

17. maijs, 2012, 17:13

Gribu pajautāt,

kas ir ilgi aplausi? Vai tas , ka publika bija pieklāja un izplaukšķināja aktierus divas reizes un tad ar steigu leca kājās , lai nedo Dievs tie trešo reizi neiznāk ?

16. maijs, 2012, 7:52

Tikai nevajag

saukt sevi par muļķi, tā jūs atbrīvojat tai sirojošajai kavalērijai vēl lieku enerģiju. Protams, ka muzikālās izrādēs gribas redzēt izpildītāju iezīmētas aplausu vietas, līdzīgi, kā kaķis iezīmē savu teritoriju. Kā to parasti dara? Lūk, jums štampu komplektiņš par baltu velti, tā sakot, divi vienā: Vispirms katras dejas beigās vajag mazliet ietupties, it kā gribētu >>>, tad strauji izšaujot roku cirkus artista cienīgā žestā. ( Aplausi) Otrkārt. Katra dziedamā gabala beigās ar diafragmu izdarīt tādu kā frikciju jeb iestenēšanos, beidzamās skaņas fiksāciju, rādot, cik, mīļie, grūti ir dziedāt. Ja tas viss nelīdz, dariet kā TV māca: paši klanieties un nokliedziet- pēdējais pāris šķirās! ( aplausus!). Valmieras teātra mākslinieki, jūs esat par smalku, par inteliģentu, mūsu dzīves spožumā jūs metat ēnu, par ko arī jūs nosodu un vienlaikus arī apsveicu!

15. maijs, 2012, 23:20

lat.

Super! Iepriekšējam rakstītājam! Vislabāk patika par diženo,ģeniālāko,perspektīvo,peramo zēnu. Mēs noteikti esam pazīstami. Moška,dodiet kādu zīmi...

Atbildēt
0
0

16. maijs, 2012, 8:00

Moška uzrakstiet,

kur man atstāt to ZĪMI. Un kā tai jāizskatās, tā kā es pats to jūtu vai tā kā Jūs iztēlojaties. Tikai, lūdzu, nerunāsim caur puķēm, to jau ir pilna daba. Sarunāsim tā, es nolikšu senu laiku kortēlīti, vislabāk gravā aiz teātra. Ja meitenes arī būs, varēsim rīkot Dziedāšanas svētkus kopā ar...lakstu gaiļiem. Lai dzīvo Dziesmu spēles žanrs, tā nīdēji un pielūdzēji!

15. maijs, 2012, 21:06

Aci atplest? Vai cik grūti!

Vienam patīk māte, otram meita, citam nepatīk pat kleita. Pārlasot Valmieras teātra iestudējumu recenzijas, grūti nepamanīt kritiķu diferencēto attieksmi, kas izriet no režisora, kurš šoreiz tiks izsaukts uz tepiķa. Robusti noapaļojot, viens būs dižens, viena gandrīz ģeniāla, viens anlizējams, viens jaunais daudzsološais un viens peramais zēns. Metu olīti Verhoustinskas lauciņā: estētika, iespiežot rokās mikrofonus? Vai tad Rīgas izrāžu jūsmā neesat pamanījusi, ka ne tikai mikrofoni, bet vadi,vadi ir iespiesti aktieriem šur un tur, un, jā, arī tur, kur Jūs nupat domājāt. Ka viņi ne tikai dzied, bet arī runā mikrofonos, tā atslogojot savu jau tā vaļīgo varēšanu. "Muzikālās izrādes nosacījumi ( kādi, lūdzu, tie būtu?) iestudējumam estētiski drīzāk kaitējuši" ( cik lielā mērā, lūdzu?). "Šveika un Lukaša duets sarežģīts un tomēr mīlas pilns ( tikai nepārprotiet!)". A-hā, Verhoustinskas k-dze grasījusies pārprast, pievienojoties vispārējai "pārpratumu" sērgai, kas kļuvusi, ai, cik kutelīga un izplatīta. Redziet, tāpēc jau V. Braslas iestudējumā NAV Šveika Franča Jozefa divdomīgo attiecību, kuras publika kopš daža laba iestudējuma iegaumējusi un gaidīt gaida. Sviežu čiekurīti arīdzan Ulbertes madāmas dobītē: "problēmu ir gana, ambiciozā, bet ar konkrēto izrādes vēstījumu ( kādu, lūdzu, Jūsuprāt?) nekādi nesaistītā skatuves konstrukcija, mērķtiecīgi īsinājumi ( sakiet, lūdzu, kādu mērķi Jūs izvirzāt?)"... Šo to šā tā uzšņāpāt un fiksi talāk, laimīgu ceļu, mīļās! Es izrādes laikā mazliet pavēroju arī publiku un atskārtu, ka smalki iestrādātus zemtekstus nesaprot, gaida ar pirkstu acī dūrienu. Tiesa, trūka Millera k-dzes vīrieškārtas aktiera veidojumā un neviena sievieškārtas persona netika noģērbta līdz tādam stāvoklim, lai atskanētu smiekli, kad varone izsauktos; Mīļais, man no tevis nav ko slēpt! Paldies Valmieras teātrim un visam izrādes ansamblim, ka neiztopot paģērošajam stilam, smalki un gaumīgi piedāvajat savu versiju, kas sniedz gana prieka, atpūtas un arī smeldzes. Tatad: Tiksimies pēc kara sešos. Veiksmīgu sezonas noslēgumu.