Amerikāņu dziedātājas Šeinas Stīlas uzstāšanās 25. festivāla Rīgas ritmi jubilejas programmā 4. jūlijā Rīgas Doma dārzā kopā ar kamerorķestri Kremerata Baltica un Latvijas Radio bigbenda mūziķu grupu, pirmatskaņojot Raimonda Paula mūzikas programmu, bija kas vairāk par mākslinieciski un emocionāli iespaidīgu, īpašu koncertu. Ambiciozais projekts ir vēsturiski nozīmīgs, nākotnē mērķēts notikums, kas, domājams, pavērs Raimonda Paula mūzikai sen pelnīto ceļu uz ASV džeza skatuvēm. "Žēl, ka man pašlaik nav trīsdesmit, bet drīz būs deviņdesmit," sev raksturīgajā ironiskajā intonācijā publikai teica Raimonds Pauls pēc Hold Me Tight/Mēmās dziesmas izpildījuma koncerta noslēgumā ar viņu pašu pie klavierēm. Komponists nespēja noslēpt aizkustinājuma asaras.
Šī programma šajā pašā sastāvā tiks atskaņota vēlreiz – drīz pēc Maestro apaļās dzimšanas dienas – nākamā gada 24. janvārī VEF Kultūras pilī, kad tiks arī iemūžināta. Koncertieraksta formātā tā tiks laista pasaules ceļos.
Trāpījums sirdī
Ir noticis tas, kam bija jānotiek jau sen, bet kas diemžēl nebija iespējams Raimonda Paula jaunībā un spēka gados, kas ritēja padomju okupācijas laikā aiz stingra dzelzs priekškara. Tolaik Raimonds Pauls kļuva populārs visā PSRS, taču Rietumu pasaulē viņu tā arī neiepazina. Savukārt pēc tam jau atjaunotajā Latvijas valstī bija jāpaiet krietnam laikam, lai pieslēgtos Rietumu pasaules kultūras aprites noteikumiem, atrastu īstos sadarbības partnerus un nodibinātu kontaktus. Tas bija vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu ilgs, pakāpenisks, mērķtiecīgs ceļš, par kura rezultātiem varam pateikties bundziniekam un producentam, starptautiskā improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāla Rīgas ritmi izveidotājam un mākslinieciskajam vadītājam Mārim Briežkalnam. Viņš no 2012. līdz 2019. gadam bija atjaunotā Latvijas Radio bigbenda vadītājs, un tā mūziķi – pūšaminstrumentālisti Laura Jēkabsone (trombons), Māris Jēkabsons (tenorsaksofons), Kristaps Lubovs (baritonsaksofons, basklarnete), Oskars Ozoliņš (trompete) un ritma grupa (pianists Viktors Ritovs, bundzinieks Artis Orubs, ģitārists Rihards Goba un basists Edvīns Ozols) – piedalījās Šeinas Stīlas koncertā.
Šeinu Stīlu Māris Briežkalns sastapis pašā viņas karjeras sākumā džeza festivālā Ņujorkā un uz karstām pēdām uzaicinājis uz Rīgu. Dziedātāja atsaucās un kopā ar Latvijas Radio bigbendu atskaņoja džeza leģendas Ellas Ficdžeraldas simtgadei veltītu programmu. Drīz vien Šeina Stīla jau uzstājās kopā ar mūzikas lielzvaigznēm Mobiju, Rianu, Kelliju Klārksoni, Betu Midleri, Krisu Boti un grupu Snarky Puppy. Viņa ir arī Ņujorkas Brodvejas teātru un seriālu aktrise, filmējusies nelielās lomās arī Latvijā rādītajos seriālos Soprano ģimene un Pingvīns, viņas balss skan seriālā Sekss un lielpilsēta un vairākās filmās. Dīva ar prieku piekrita iedziļināties viņai līdz šim nezināmajā Raimonda Paula mūzikas pasaulē.
Nav jau tā, ka Raimonda Paula dziesmas nekad nebūtu skanējušas angļu valodā. Tās te palaikam dzirdētas igauņu, lietuviešu, somu, poļu un spāņu dziedātāju izpildījumā. Taču dziesmas iegūst pavisam citu – dziļi patiesu – māksliniecisko piepildījumu, ja dziedātājam tā ir dzimtā valoda. Ja mākslinieks simtprocentīgi saprot, par ko dzied, kompozīcijas vēstījums uzrunā divkārši, paņemot savā varā gan pašu mākslinieku, gan klausītājus, kuriem viņš no skatuves raida sevī izdzīvoto saturu. Šādi dziesma trāpa tieši sirdī.
Tieši tas ļāva Šeinai Stīlai ļoti personiski apdzīvot šo mūziku savā plašajā, tembrāli piesātinātajā balsī. Īpaši izjusti skanēja balādes, kuras viņa risināja kā pārdzīvojuma caurstrāvotus stāstus attīstībā no melodiskā kodola līdz jaudīgām kulminācijām, iekrāsojot ar brīvām vokālajām improvizācijām. Publika Doma dārzā nonāca Šeinas Stīlas valdzinājuma varā. Māksliniece apbūra gan ar savas balss krāsām, gan ar simtprocentīgo pašatdevi – ar augstākās raudzes interpretācijas mākslu. Klausītājus un projektā iesaistītos mūziķus viņa iedvesmoja ar savu personību, meistarību, temperamentu, radošo brīvību un godbijīgo attieksmi pret mūziku.
Melnbaltās mīklas
Programma Shayna Steele Sings Raimonds Pauls ir līdz šim Latvijas mūzikas dzīvē nepieredzēts gadījums, kad amerikāņu mākslinieks sagatavo pilnu latviešu komponista programmu, kuru izpilda angļu valodā. Šī nebija Raimonda Paula visu laiku labāko dziesmu zelta izlase ar tekstu tulkojumu no latviešu valodas. Divpadsmit izraudzītajām Maestro dziesmām tika radīti pilnīgi jauni oriģinālteksti, kuru autors ir producents Gordons Pogoda no Losandželosas. Jaunās programmas mugurkauls ir septiņas Raimonda Paula dziesmas, kuras viņš radījis jaunās dziedātājas Kristīnes Prauliņas debijas albumam Melns ar baltu (MicRec, 2014). Gordona Pogodas sacerētajiem tekstiem angļu valodā gan vairs nav nekāda sakara ar latvisko oriģinālu. Piemēram, albuma rotaļīgā tituldziesma Balts ar melnu, kas apspēlē pretmetus, Šeina Stīlas programmā slēpjas aiz nosaukuma If I Didn’t Know.
Vēl divas dziesmas sakņojas Raimonda Paula instrumentālajā džeza kamermūzikā – kovidlaikā tapušajā, Rīgai veltītajā oriģinālmūzikas programmā Pastaiga pa Rīgu, kuru Maestro ierakstījis kopā ar bundzinieku Māri Briežkalnu un igauņu kontrabasistu Toivo Untu. Komponistam raksturīgais melodiskums ļāvis instrumentālajiem skaņdarbiem pārtapt par dziesmām Bright City Light (Pastaiga pa Rīgu) un Life in Black and White (Vecais kino). Vienīgi Vērmanītis paturēts instrumentālā veidolā, jaunajā programmā tas ieguvis kuplāku aranžējumu un nosaukumu This Is Heaven. Instrumentālos aranžējumus veidojuši Latvijas Radio bigbenda saksofonists Māris Jēkabsons un pianists Viktors Ritovs, un tie ir lieliski.
Bonusā ir vēl dziesmas no citiem avotiem: Kamēr tev ir mīla (Spotlight), Dinārai Rudānei komponētā Viņš un viņa (Be autiful Treasures) un Mēmā dziesma (Hold Me Tight), kuras izpildījums koncerta noslēgumā ar Maestro pie klavierēm izvērtās īpaši saviļņojošs. Latviešiem šī dziesma ir būtiska, un daļa klausītāju dziedāja līdzi. Taču emocionālais piesātinājums uzrunāja arī ārzemniekus. "Pat es, kurš nepārzina Maestro daiļradi, biju dziļi aizkustināts, redzot šo mirkli un izdzirdot jau pirmās viņa īpašā klavierpieskāriena notis," atzina Polijas Radio džeza žurnālists Tomašs Gregorčiks.
Patiesums un sirsnība strāvoja no sapņaini liriskās dziesmas Arms Around Me un Beautiful Treasures, bet īpaši saviļņojoša virsotne bija dziesmas We (Nāc) dziļi izjustais lasījums. Pašai Šeinai Stīlai šī kompozīcija ir vistuvākā šajā programmā, un viņa izjūt Raimonda Paula sentimentālo stīgu. Viņi lieliski sapratās arī uz skatuves, kur Maestro piedalījās divu pēdējo dziesmu izpildījumā – vispirms latino enerģijā spoži gavilējošajā In the Spotlight un tad jau dvēseliski piepildītajā Hold Me Tight. Šo brīdi siltā atmiņā glabās visi, kuri to piedzīvoja.
Projekta veiksmes noslēpums ir ne tikai Šeinas Stīlas skaistā, tembrāli krāšņā balss, profesionālisms un talants, bet arī cieņpilnā, sirsnīgā un atbildīgā attieksme. Viņa pati saka: "Es vienmēr īpaši nopietni pievēršos projektiem, kas ir veltīti kaut kam jau labi zināmam vai pat svētam citiem. Vēlējos izrādīt vislielāko cieņu oriģinālajām melodijām un komponistam. Pārmaiņas šajās dziesmās nāca no patiesas mākslinieka un vokālista sirds."
Šeinas Stīlas dabiskajā priekšnesumā nepārprotami atklājās arī Raimonda Paula mūzikas sakņošanās amerikāņu džeza tradīcijā un mūziklu kultūrā, kuru viņš savulaik iepazinis, klausoties slepus pār robežu ievestos ierakstus un tās rietumvalstu radio pārraides, kam izdevās izlauzties cauri radiosignāla traucētāju "zāģim". Vairākas dziesmas, piemēram, izjustā balāde We un silti liriskā Arms Around Me, kā arī enerģiski, azartiski izdziedātais fanka stila skaņdarbs I’m a Lady, itin labi varētu iederēties kāda mūzikla varones pašatklāsmē vai raksturojumā.
Šajā programmā Raimonda Paula mūzika izskanēja stilu daudzveidībā: gan kā emocionāli piesātinātas džeza balādes, gan R&B, fanka, boogie-woogie, bezrūpīga regeja un Latīņamerikas deju ritmos. Itin visam īpašas krāsas piešķīra Šeinas Stīlas un bigbenda mūziķu improvizācija un saspēle, kurā visi iesaistījās ar acīmredzamu prieku.