13.Rīgas operas festivālu noslēgs ar operas “Makbets” koncertuzvedumu

c.solisti, kā arī LNO koris un orķestris.Pie diriģenta pults būs diriģents Atvars Lakstīgala. Koncertuzveduma režisors  - Uģis Brikmanis, kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka. Kā atgādināja I.Vasiļjeva, 1979.gadā S.Izjumovs absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) Vokālo nodaļu prof. Gurija Antipova klasē. Latvijas Nacionālās operas solists viņš ir kopš 1978.gada. Ar panākumiem viņš piedalījies vairākos starptautiskos konkursos, sadarbojies ar pazīstamiem diriģentiem. Samsona Izjumova repertuārā ir galvenās baritona lomas – Skarpija (Dž. Pučīni “Toska”), Amonasro (Dž. Verdi “Aīda”), Renato jeb grāfs Ankarstrēms (“Masku balle”), marķīzs di Poza (“Dons Karloss”), Žoržs Žermons (“Traviata”), titullomas operās “Rigoleto”, “Nabuko” un “Makbets”, Alfio (P. Maskanji “Zemnieka gods”), Silvio (R. Leonkavallo “Pajaci”), Enriko (G. Doniceti “Lucia di Lammermoor”), Belkore (“Mīlas dzēriens”), Volframs fon Ešenbahs (R. Vāgnera “Tanheizers”), Valentīns (Š. Guno “Fausts”), Oņegins (P. Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”), Tomskis un Jeļeckis (“Pīķa dāma”), Roberts un Ibn-Hakia (“Jolanta”), Mizgirs (N. Rimska-Korsakova “Sniegbaltīte”), Boriss Izmailovs (D. Šostakoviča “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”), titullomas S. Rahmaņinova operā “Aļeko” un A. Rubinšteina operā “Dēmons” u. c., kā arī solo partijas vokāli instrumentālajos darbos (V. A. Mocarta, Dž. Verdi, G. Forē Rekviēmi, J. Brāmsa Vācu rekviēms, K. Orfa Carmina Burana u. c.).Samsons Izjumovs ir Lielās mūzikas balvas laureāts (1996) par Skarpijas lomu Dž. Pučīni operā “Toska”, titullomu Dž. Verdi operā “Nabuko” un izcilu sniegumu agrāk iestudētajās lomās (Rigoleto, Žoržs Žermons) un Aldara Starptautiskās Gada balvas laureāts (1997). 2010. gadā Samsonam Izjumovam piešķirts IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis.  Savu desmito operu “Makbets” Džuzepe Verdi (1813–1901) komponēja 19. gadsimta četrdesmito gadu vidū, piepildot sen loloto sapni strādāt ar Viljama Šekspīra (1564–1616) dramaturģiju. Komponists kopš agras jaunības aizrāvās ar Šekspīra darbiem, viņu ļoti interesēja “Karalis Līrs”, kuru komponēt gan tā arī neizdevās, toties “Makbetam”, “Otello” un “Falstafam” bija lemts kļūt par brīnišķīgiem Šekspīra darbu avatāriem mūzikā. “Makbets” bija pirmais no tiem.“Aktieri un teātra ļaudis visā pasaulē mēdz uzskatīt “Makbetu” par nolādētu un izvairās to saukt vārdā, aizvietojot traģēdijas nosaukumu ar tādiem eifēmismiem kā “Skotu luga” vai “M. kungs un kundze” (angliski runājošajās zemēs sastopams pat tāds mīlīgs apzīmējums kā “MacBee” jeb “MakBite”). Kādēļ tā, neviens īsti nezina, bet minējumu ir daudz. Populārākais no tiem – Šekspīrs savā lugā raganu tekstos esot izmantojis īstus buramvārdus, kas sadusmojis īstās raganas, tādēļ tās lugu nolādējušas, un nu “Makbeta” izrāžu laikā ar neapdomīgajiem aktieriem, kuri skaļi izrunājuši nelaimīgo vārdu, mēdz notikt dažādi dīvaini negadījumi. Tas gan nav traucējis visu laiku labākajiem dramatiskā teātra aktieriem un operdziedoņiem pieņemt “Makbeta” galveno lomu izaicinājumu,” pastāstīja I.Vasiļjeva.