Mišels Velbeks. Pakļaušanās. Tulkojums, dramatizējums, režija, scenogrāfija – Alvis Hermanis. Jaunais Rīgas teātris
5 5 5 5 5 Ironiska mūsdienu eiropieša – apolitiska individuālista – murga analīze uz freidiskā dīvāniņa. Tas ir novietots skatuves centrā un ir vienīgais scenogrāfijas elements, virs kura slejas austrumnieciskos ornamentos zaigojoša arka, bet dziļumā aiz tās – melna zemapziņas tumsa. I. Sipunovas video (citāts no Danajas mīlas) un vēderdejotāju grupa «iesaiņo» šo murgu kā orientālu pasaku, bet mūzika piešķir gan koķetu, gan draudīgu zemtekstu. Dīvāns ir simboliska Rietumeiropas cilvēka saliņa. Cilvēks, kas ir iegrimis savā «nabā» un nesaprot neko no politikas, vai cilvēks, kas saprot visu, bet ir pilnīgi rīcībnespējīgs. Arī izrādē dominē teksts, darbība ir minimāla, būtībā šis ir ilustrēts romāna lasījums. Mainot nopietno un ironisko intonāciju, Pakļaušanās runā par cilvēka neapzinātajām bailēm un garīgo krīzi. Atsvešinātība, konsekvences trūkums, vienaldzība sasniegusi dramatisku pakāpi – skatīt Fransuā ķermeni. Tomēr faustiskajā pārdošanās tēmā ieaužas arī motīvs par cilvēka viltīgo dabu – tāds Fransuā izdzīvo pakļaujoties, taču nemainot savu būtību. Harismātiski aktieri nepievilcīgu tēlu lomās: Vilis Daudziņš, Andris Keišs, precīzi iezīmēti raksturi: Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, arī Edgars Samītis.