Aleksandrs Morfovs Dailes teātrī iestudē traģikomēdiju Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu

Māras Ķimeles Valmieras iestudējums tika izrādīts pirms vēl iepazinām ekranizāciju. Jā, Ināra Ieviņa ir māksliniece, kas satriekusi ne tikai "Dzeguzes ligzdā".

Lai gan Ķuzule, taisni vai par skādi, nav man radiniece, tomēr bildīšu dažus vārdus, zinot ka nekāda aizstāvība ne viņai, ne citiem nav vajadzīga. Jaunu aktieru bēda ir tā, ka teātrī gan mēdz izrādīties režisori, bet ar pedagogiem ir švaki. Mihailu Gruzdovu var pārstāt mīlēt, jo viņš prasa profesionālo lomas sagatavošanu, atņemot pat, tā saucamo, haltūrlaiku, bet reizēm, kā uzskatu, uztiepj savu krievisku mentalitāti, kam spilgtākais pienērs varētu būt "Indrānu" un "Raudupietes" iestudējumi DT. Tagad jāmin, ka aktierkursā, kurā profesiju apguva Ķuzule, bija Annas Eižvertiņas uzraudzībā, tatad saņēma lietprātīgu aktiermeistarības skolu. DT trakums būs tik ilgi, kamēr neatradīs naudu, lai ierobežotu lielās zāles apjomus. Kā būsit ievērojuši, aktieri ilgā laika posmā pierod pie tāda šķūņa piepildīšanas,jūtas laimīgi, kad tikuši enerģētiski piepildāmā telpā. Manprāt, DT vērojama profesionāla izaugsme attieksmē pret skatuves runu. Ir beidzot jūtama uzmanība pievērsta dikcijai/ artikulācijai. Tikpat nebaudāmi mēdzam būt mēs paši, pasniedzot sevi ar pašmērķīgi atraktīviem vai balģimju izteiksmes līdzekļiem. Izrādes veiksme ir abpusējas iekšējas darbības rezultāts. "Mēs esam par savu baudu samaksājuši". Domāju, ka aktieri maksā ne mazāk. Tad nu nemētāsimies tik ļoti viszinīgi ar saviem epitetiem- baudāmi vai nebaudāmi. Ja kaitunu, apglabājiet mani zem grīdas.

Kuras tad ir tās Ķuzules skatāmās lomas? Viņa bija nebaudāma Džuljeta, Vendija, Antigone, Ņina "Kaijā", Olga "Oņeginā", Dītrihas meita "Marlēnā". Vienīgā loma, kurā bija vidēja līmeņa spēle bija Sanajeva dramatizējumā "Apglabājiet mani zem grīdas".