"Man šī luga uzreiz iepatikās tieši dramaturģijas ziņā. Es redzēju, ka uz skatuves tā būs raita, dinamiska, pilnasinīga," noraksturo Viesturs Meikšāns, kurš Federiko Garsijas Lorkas darba poētisko tekstu salīdzina ar tango ritmiem. Luga neiestrēgst paskaidrojumos un ļaujas darbībai. "Man ļoti patīk tāda dramaturģija, kas virza uz priekšu, kas nes kā plūsma," piebilst režisors. Jau pēc tam viņš ir skatījies uz to, vai šī materiāla tematiskās dzīles ir pietiekami dziļas un viņu interesējošas, lai izdarītu savu izšķirošo izvēli.
Pamatu sašķobīšanās
Šī luga ir stāsts par sievietēm vīriešu pasaulē. Pēc vīra nāves Bernardas Albas namā tiek pasludinātas sēras. Viņas meitas ir pakļautas mātes noteiktajiem likumiem, kontrolei un dzelžainajai kārtībai. Kad vecākajai meitai tiek dota iespēja saderināties, Bernardas nama pamati sāk šķobīties – tos šķoba gan māsu savstarpējās nesaskaņas, gan mīlestība pret māsas līgavaini, kas mostas vairākās no viņām.
Šis darbs piedāvā deviņu aktrišu satikšanos uz vienas skatuves, kas ir retums pasaules dramaturģijā, kurā dominē vīriešu lomas, uzsver Viesturs Meikšāns, kurš par savu iestudējuma vietu ir izvēlējies Liepājas teātri ar ļoti spēcīgo aktrišu ansambli (režisoram šis ir jau trešais iestudējums Liepājas teātrī, kur iepriekš ir tapuši tādi darbi kā Portreti. Vilki un avis pēc Aleksandra Ostrovska darba motīviem un Mizantrops pēc franču rakstnieka Moljēra komēdijas britu dramaturga Mārtina Krimpa versijas – I. A.).