Tas viņam nebūs nekas jauns, jo šo kolorīto tēlu Neimanis spēlējis lugas iepriekšējā iestudējumā no 1994. līdz 2001. gadam. Aktieris vien brīdina, lai neprasu neko par skaitļiem — cik gados cik Skroderdienu izrādes nospēlētas, jo viņam neesot bijis laika skaitīt. Pēc brīža kafejnīcā, kur rit intervija, parādās teātra literārā konsultante Rita Melnace un pa abiem ar Neimani izrēķina, ka iepriekšējā Skroderdienu versija astoņu sezonu laikā nospēlēta vismaz divsimt piecdesmit reižu.
Seriāls par mums
Neimanis atgādina, ka Drāmas teātris Skroderdienas spēlējis ne tikai Jāņos, bet katru mēnesi pa divām izrādēm, un arī tad izrādes bijušas izpārdotas. Kur slēpjas Skroderdienu fenomens? Aktieris prāto, ka pašā pamatā Blaumaņa luga pēc satura būtu vērtējama kā mazliet banāla melodrāma ar dīvainiem varoņiem. "Taču, neskatoties uz to, izrādē ir kaut kas šausmīgi mentāli latvisks, kas cilvēkiem iet pie sirds. Kā tam Blaumanim ir izdevies vienā gabaliņā salikt iekšā tik daudz no mums?" viņš pabrīnās un nopietni piebilst, "domāju, ka šī izrāde kādreiz tiks ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā!"
Aizrunājamies arī līdz ļoti jūtīgiem jautājumam, kā politkorekti būtu dēvēt Ābramu, viņa dēlu Joski un skroderieni Zāru. "Kādreiz mums lika teikt — andelmaņi. Tagad runājam tā, kā lugas autors uzrakstījis." Aktieris atminas — kad režisors Edmunds Freibergs piedāvājis šo lomu, viņam akurāt bijis tik gadu, cik varētu būt Ābramam. Starp citu, Zigurdu Neimani diezgan bieži noturējuši par ebreju, arī pazīstamais žurnālists Mavriks Vulfsons. "Atbildēju, ka labprāt būtu — zinot, cik šī nācija ir gudra, erudīta. Taču diemžēl savās saknēs neko tādu neatradu..."
Tējas maisiņš ar miroņgalvu
Vismaz divas epizodes ar Ābrama dalību skatītāju zāle gaida ar aizturētu elpu. "Ak, tā noteikti ir aina, kur Zāra man piedāvā tēju un, protams, krāsns spridzināšana!" Kā ar tēju būs šosezon, kad Zāru spēlēs aktrise Daiga Kažociņa, Zigurds Neimanis vēl nezina, taču iepriekšējā iestudējumā Dace Bonāte ik pa brīdim sastrādāja kādus brīnumus. "Reiz viņa visu karotīti bija no vienas vietas nosmērējusi ar medu, tā, ka, apmaisot tēju, vai nu es, vai Dūdars, kurš tēju nogaršo, neizbēgami nosmērētu rokas... Atceros arī, ka tasē bija iemērkts tējas maisiņš un uz tā ļipiņas uzzīmēta miroņgalva." Bet laikā, kad aktieris bijis absolūts atturībnieks, kolēģi tējas vietā glāzē ielējuši konjaku, tikai nopūdelējuši, jo Ābrams jau tēju pat nepagaršo, bet dod uzreiz Dūdaram. Pēc tam kolēģi lielā sajūsmā no aizkulisēm vērojuši, kā Dūdars jeb Rolands Zagorskis kārtīgi iemalko un vēl noteic, ka šoreiz iznākusi tāda laba tēja. Arī no krāsns spridzināšanas Zigurdam Neimanim neesot bail, jo viņš allaž paļaujoties uz skatuves meistaru profesionālismu. "Vienīgi divas reizes krāsns nesprāga; tad gan īsti nesapratu, ko iesākt..."
Par šīs vasaras Skroderdienu maratonu aktieris teic — ja vien tiks piedāvāts, viņš labprāt spēlētu vairākās izrādēs. "Man Ābrams ir mīļa loma, jo man raksturlomas vispār patīk un šī īpaši gāja pie sirds." Aktieris smejas — varot droši rakstīt, ka vienā no izrādēm skatītāji redzēs nevis Skani, bet vecu, nevienam nezināmu aktieri, kurš mēģinās neizgāzt šo leģendāro izrādi. "Būšu gluži kā viesizrādēs..." viņš nopriecājas.