Pašlaik arhitektu Jura Gertmana un projektam pieaicinātā pasaules slavenā
Šveices arhitekta Mario Botas (Mario Botta) izstrādātajam LNO
paplašinājumam tiek saskaņotas detaļas. "Jāpārbauda programma, lai nekas
nav lieks un nerastos lieki izdevumi," skaidroja Dripe.
Savukārt pēc tam, kad projekta autori vienosies par galīgo rekonstrukcijas variantu, lēmums par turpmāko projekta virzīšanu būs jāpieņem pašvaldības uzņēmumam "Rīgas nami".
Operas rekonstrukcijas pēdējās kārtas mērķis ir skatuves tehnoloģiju uzlabojumi, dekorāciju rotācijas iespējas nodrošināšana, kā arī ģērbtuvju, mēģinājumu un darba telpu izveide.
"Operā notiek aptuveni 200 izrādes gadā, operas darbiniekiem jāstrādā trīs maiņās," sarežģīto situāciju ar dekorāciju maiņu skaidroja Dripe.
Plānots, ka piebūve būs aptuveni ceturtdaļas operas apjomā.
Dripe arī skaidroja, ka pagaidām ir pāragri runāt par konkrētu summu, kas nepieciešama rekonstrukcijai, taču tas būšot gan valsts, gan pašvaldības finansēts projekts.
LNO rekonstrukcijas pirmajā kārtā 1995.gadā atklāta atjaunotā galvenā ēka ar skatītāju zāli, bet 2002. gadā pabeigta operas Jaunā zāle un piebūve ar telpām administrācijai.