Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Fon Stricka villā notiks Ditas Lūriņas soloizrāde jeb monoopera #DiToo

15. un 22. aprīlī Fon Stricka villā notiks Ditas Lūriņas solo izrāde #DiToo. Izrādes libretu un mūziku balsij un basģitārai sarakstījis Kaspars Rolšteins, informēja Fon Stricka villas namatēvs Mārtiņš Mielavs.

Vairums skatītāju Ditu Lūriņu pazīst kā Latvijas Nacionālā teātra vadošo aktrisi, kas pēdējā laikā sevi nopietni piesaka arī režijā. Ar #DiToo iestudējumu Dita Lūriņa sper radikālu soli prom no sava ierastā repertuāra - nonākot radošo eksperimentu un piedzīvojumu pasaulē. 

Savukārt Kaspars Rolšteins ir atgriezies tikpat sirreāli liriskā noskaņojumā kā pirms 20 gadiem, kad kopā ar Hardiju Lediņu sacerēja postmoderno operu Rolstein On The Beach.

Izrādes #DiToo libreta pamatā ir autobiogrāfiskā formā veidots stāsts par Dvīņu māsas neparastajiem piedzīvojumiem Papes Priediengalā - mazā apdzīvotā vietā Kurzemes jūrmalā. Kopš postošās vētras 1967. gadā, kad jūra pilnībā saplūda ar ezeru, ciema iemītniekiem piemīt spējas dzīvot vienlaikus paralēlos kosmosos un visās iespējamās vēsturēs. Laika gaitā Dvīņu māsa pamet Priediengalu. Bet drīz vien viņa nonāk konfliktā ar pasaulē valdošajiem priekšstatiem par sievietes seksualitāti. Pārpratumi un neveiklas situācijas kļūst par viņas ikdienu. Turklāt atgriezties dzimtajā ciemā vairs nav iespējams. Māsai neatliek nekas cits, kā radīt pašai savu, jaunu pasauli, apstākļos, kuros tas nav tik pašsaprotami…

Vai tas ir stāsts par pašu Ditu, vai viņas imagināro dvīņu māsu? Metafora par skatuves mākslinieces dzīvi?


"Te, nenoliedzami, ir daudz intīmu detaļu un dokumentālu faktu," saka Kaspars Rolšteins, "bet teksts ir "izlaists" cauri Kurzemes žargona "kvantu konvertoram". Mūsdienu teorētiskā fizika vairs pat nemēģina noklusēt, ka vienlaikus pastāv visas iespējamās vēstures. Tas, ko spējam un nespējam iedomāties. Cieši saspiests viendimensionālā punktā vai izkaisīts pa visu jēgu piekrasti - septiņās vai divpadsmit dimensijās u.tml. Kamēr mēs dzīvojam "šeit", mēs dzīvojam arī bezgalīgā skaitā "citur" aiz mūsu notikumu horizonta. Piemēram, "šeit" es viens pats uzkāpu Priediengala putnu novērošanas tornī, bet "citur" šai tornī ir arī mana Dvīņu māsa, jo vēlas būt kopā ar brāli. Mēs esam  - gan tie tukšie tablešu iepakojumi, kuras mežā starp jūru un ezeru izmētājuši vidusskolēni no vasaras nometnes, gan arī tie, kurus reiz steidzīgi vēl tikai atvērs Dvīņu māsa, lai "apdrošinātos" pret sekām nākotnē. Kosmoss, kas bija, kas būs, pirmā klase, cietā paciņa. To var sajust, bet nemēģiniet saprast."

Dita Lūriņa piebilst: "Viss ir pa īstam. Esmu es, Dvīņu māsa un ir arī Dita. Uz skatuves ir Kaspars ar basģitāru… No vienas puses es, protams, esmu lomā, no otras - tas ir īsts loms kādam zvejniekam, kas tai pašā laikā citā pasaulē atgriežas Priediengalā ar pilnu laivu zivju, lai pagatavotu vakariņas tūristiem, kuri jautrā omā gaida Mikjāņos. Tā pasaule, kādu mēs pazinām, sākās ar mammas sāpēm Lielā Bunkša brīdī, ar jauno ceļu uz Ķoņu kapiem un turas pie trīs vasaras treileriem, no kuriem vienam ir uzraksts Chateau. Savukārt #DiToo rodas no basa stīgu vibrācijām un turas pie Kaspara, Ditas un manis - es smēķēju cigaretes Kosmoss, dzeru viskiju Ballantine’s un esmu koncentrēta, nukleāri enerģētiska, tīrās formas libido iemiesojums - spokaini aktīvs manis pašas "atspulgs", kas atbraucis uz šejieni no Tallinas ar nolauztu papēdi kaklā. Nekādu nejaušību - vieni vienīgi relatīvi grēki."

Izrāde #DiToo ir dzīvi apliecinošu, pozitīvu sajūtu krātuve. Tā piepildīs skatītājus ar pozitīvas enerģijas blokiem, kurus varēs kūpināt visu turpmāko dzīvi. Varbūt tie noderēs arī kā izejmateriāls vai paraugs brīdī, kad katram no mums būs pienācis laiks - pašam radīt pasauli no sava privātā Kosmosa dūmiem. Lai vai kā, nu, viens ir skaidrs, ka pēc izrādes noskatīšanās nekas vairs nebūs - kā līdz šim. Būs tā - kā pēc tam.


Biļetes pieejamas www.bezrindas.lv
 

Top komentāri

Itamars Toledano
Ja nemaldos, Dita Lūriņa ir Āgenskalna Edgara Maža mūza un dīva. Kas tad par brīnumu, ja Āgenskalna saieti noriet māžojoties drīzāk zaimos, nevis Dievam slavu dodot? Vēl pirms kādiem 40 gadiem tur viss bija savādāk, bet ar katru desmitgadi degradācija progresēja neaptveramā tempā. Un, kā gan citādi, ja jodam, taču, tukšas vietas un tukšas dvēseles ir mājasvieta?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz 2021.gadu(2)

XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome otrdien nolēma vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu, preses brīfingā i...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja