Izcilais Vāgnera operu soprāns Emma Vetere dziedās Rīgā

4. februārī pie diriģenta pults Modests Pitrens. Kā pavēstīja I.Vasiļjeva, zviedru soprāns Emma Vetere ir jauna un uzlecoša opermūzikas pasaules personība, kura jau tagad guvusi atzinību kā lielisks Riharda Vāgnera operu soprāns. 2005.gadā E.Vetere absolvējusi Stokholmas Universitātes Operas koledžu. Kā viena no daudzsološākajām jaunajām dziedātājām ieguvusi Karaliskās operās Birgitas Nilsones piemiņas prēmiju (2006). Debitējusi Zviedrijas Karaliskajā operā 2005.gadā kā Adalžiza V.Bellīni operā "Norma", pēc tam eistudējusi tādas lomas kā Santuca P.Maskanji operā "Zemnieka gods" un Zīglinde R.Vāgnera operā "Valkīra".2007.gadā Emma Vetere nodziedājusi Zentas lomu operā "Klīstošais holandietis", Donnas Elvīras lomu V.A.Mocarta operā "Dons Žuans" un L.van Bēthovena Leonoru koncertuzvedumā Madridē. Zviedrijas publikai viņa zināma arī kā Agate K.M.fon Vēbera operā "Burvju strēlnieks" Tautas operā. Viņa ir Zviedrijas Vāgnera biedrības stipendiāte un konkursa Riharda Vāgnera Jaunās balsis Karlsrūē uzvarētāja (2009).Emmas Veteres Vāgnera repertuārā ir arī Freija operā "Reinas zelts" (atskaņojumā kopā ar Gēteborgas Simfonisko orķestri diriģenta Kenta Nagano vadībā), Helvīge "Valkīrā" un Gudruna "Dievu mijkrēslī" (Zalcburgas Lieldienu festivālā 2010.gadā).Dziedātājas repertuārā  ir arī Dezdemona Dž.Verdi operā "Otello" un titulloma Dž.Pučīni operā "Toska". Ar kuģi bēgot uz Londonu no Rīgas, kur R.Vāgners no 1837.līdz 1839.gadam strādāja par Pilsētas teātra pirmo kapelmeistaru, komponists gandrīz gāja bojā vētrā. Baisā pieredze iedvesmoja viņu "Klīstošajam holandietim", romantiskam stāstam par vīru, uz mūžu nolemtam ceļošanai pa jūrām, meklējot sievieti, kas viņu mīlēs vairāk par dzīvi. Šī opera kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919.gada 23.janvārī. Režisora A.Žagara versijā “Klīstošais holandietis” pirmizrādi piedzīvoja 2003.gada 31.decembrī, atgādināja I.Vasiļjeva.