Kroders: Dailē skaitītos kases gabals, mums publika nenāca

Lasu un smaidu - vismaz 1/3 no šiem tekstiem arī man saglabājušies ierakstā... Pat dzirdu Krodera balsi, kā viņš to stāsta, un droši vien televizors darbojas.... Viens otrs teikums dzirdams arī filmā Piektais Hamlets.. Bet viņa teicieni ir tik ģeniāli savā vienkāršībā, ka tos var droši reizi gadā atkal uzrakstīt, un atkal kādam tas būs jaunatklājums... Turklāt Kroders var atļauties nelaipot. Kaut gan, ja tā padomā - īpaši viņš to nav darījis nekad, lai nu ko viņš tur teiktu par to, ka viņam nav principu...

Kam nav, kam ir nozīme faktu kļūdām. Es sevi uzskatu par savas jomas profesionāli un ļoti raugos, lai manos darbos nebūtu kļūdu. Un to pašu paģēru arī no citu jomu profesionāļiem. Naumanis spēj būt aizraujošs, bet uzticēties viņa tekstiem nevar.

Kroders ir viens sakarīgs cilvēks!

Faktu kļūdām bieži vien nav nekādas nozīmes. Pie tam, kā jau kādā komentārā šeit minēts - Krodera domāšana ir ļoti vīrišķīga un ironiska, tieši tāpēc NN kā līdzautors būtu ideāls.

Literatūra par Oļģertu Kroderu. Grāmatas. Freinberga Silvija. Oļģerta Krodera laiks / Silvija Freinberga. — Rīga : Likteņstāsti, 1996. — 322, [4] lpp

Naumanim ļoti padodas salaist pa piecām faktu kļūdām vienā rindkopā. Starp citu, grāmata par Kroderu ir gan. :) Iznākusi 90.gados. Nosaukumu neatminos, bet autore ir Silvija Freinberga.

Naumanis izdarītu ļoti svētīgu darbu, ja uzrakstītu grāmatu par/ar Kroderu. Nav Latvijā citas tik spilgtas, gan mākslas, gan dzīves optimismu vairojošas personības kā Kroders. Pie tam Naumanim ļoti padodas tie teksti, kuri rakstīti no sirds nevis pienākuma dēļ izspiesti.

Un tu gadus 10, Aktīvist, kopš Dienas portāls pieejams?

Ar šo spožo domu meistars pilotē jau gadus 50...

Dailes teātra mājaslapā ir Undīnes Adamaites saruna ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi "Ar vēja zirdziņa prieku". Fragments: "Kroders ir teicis — vislabākās idejas ir no rīta uz poda. Tā Kroders var atļauties pateikt. Bet tā arī ir, nav melojis." Bet es noteikti atceros, ka reiz lasīju interviju ar pašu cienījamo Režisoru, kurā viņš pateica šo pašu domu. Diemžēl vairs neatceros kad un kur.

Un vēl miegā. No rīta visu zini.

Nevaru noliegt. Bet pilnīgi noteikti, es šo domu uzzināju no Krodera.

Kūko kūko, dzeguzīte, tukšus dzīves gadus "kuku" sakūko! Jo pati neapjēdz savas niecības, laikam.

Vai tad viņš Lāci un Vadoni noskatījies Rīgā, ja pat savu kolēģu darbus Valmierā nelabprāt skatās? Braucis uz Rīgu ar kāda kritiķa auto, vai tomēr ar sabiedrisko?Interesanti!

Jums veidojas labs dialogs ar Meistaru, kurā ieklausīties allaž ir milzu bauda. Vai nevarētu šīs sarunas turpināt, izvērst līdz grāmatas formātam - Dialogi ar O.Kroderu. Neatminos, ka būtu kāda grāmata par Kroderu.