I.Vasiļjeva atgādina, ka šis J.Jaunsudrabiņa darbs ir viens no populārākajiem mīlestības stāstiem latviešu literatūrā - nepārvaramas kaislības samezglojums starp Aiju, viņas vīru Jāni un kaimiņu Aizupju Juri ir gana neparasts latviešu mentalitātei, jo tā centrā ir liktenīgā sieviete, kuras vitalitāte un miesas krāšņums ir spēcīgāki par visiem tabu, kurus mūsu nācijai uzlikusi kā ziemeļnieku atturīgā daba, tā zemnieciskā izcelsme un kristīgā audzināšana. Ne velti šis stāsts ekranizēts pat divas reizes un pabijis arī uz teātra skatuves.
Iecere iestudēt šo izrādi M.Kublinskim radusies jau 2003.gadā, un, lai gan parasti "Aijas" dramatizējumi tiek veidoti it kā no Aijas skatupunkta, M.Kublinska uzvedumā viss centrējas ap Jāni un "caur Jāni" (aktieris Mārcis Maņjakovs) — par Jāni un viņa dzīves sievietēm, par Jāni un viņa gribēšanu dzīvot un nespēju izdzīvot. Režisors vēlējies kaut daļēji noņemt visu to asarainību un sentimentu, kas valda gandrīz visā latviešu klasiskajā literatūrā. "Es gribētu, lai būtu tā — jo tālāk iet "Aijas" notikumi un jo ciešāk samezglojas mezgli, jo lielāks ir traģifarss. Un finālā, kur Jānim vajadzētu raudāt, viņš smejas. Citas izejas viņam nav. Es negribu cilvēkus izlaist no zāles tumšus un depresīvus," pauž režisors.