Top pirmā laikmetīgās dejas izrāde LNO baleta vēsturē

Izrādē dejos LNO baleta mākslinieki: Juka Mijake, Kristīne Kitnere, Nataļja Lipska, Laine Paiķe, Laura Grāvere, Karīna Tarānova, Aleksejs Avečkins, Zigmārs Kirilko, Ringolds Žigis, Arturs Sokolovs, Žans Mergoļds, Aleksandrs Latišonoks.Izrādē "Aplam" ir mirkļi, kad nav svarīgi, vai esi pirmā lieluma baleta zvaigzne, vai arī vēl aizvien domā, ka puantes ir kāds spāņu ēdiens. Nav ne kulišu, ne skatuves dziļuma, ne tumsā slēpta skatītāja. Divpadsmit dejotāji izdejo emocijas un attiecības baltā aplī skatuves vidū, savukārt publika sēdēs amfiteātros, kas izvietoti abās apļa pusēs, kā arī apļa sānos. „Klasiskajā baletā dejotājus apņem noslēpumainības un nesasniedzamības aura. Ir skatuve un skatītāju zāle. Dejotājs ir tāls, nesasniedzams, skaists, gandrīz nereāls tēls, kas tālumā lido uz puantēm. Neeksistējošs ikdienas dzīvē. Viņu var aplūkot un apbrīnot kā bildi spožā rāmīti pie sienas un neviļus rodas jautājums – vai viņš maz ir dzīvs cilvēks tāpat kā mēs pārējie?Šajā izrādē skatītāju rindas izvietotas aplī ap dejotājiem. Dejotājs ir centrā, maksimāli tuvu publikai, kā uz delnas un aplūkojams no visām pusēm. Nav aizkulišu un iespējas paslēpties un atvilkt elpu. Izzūd robeža. Atklājas cilvēcība,” stāsta horeogrāfe Olga Žitluhina.Horeogrāfe uzsver, ka izrādei nav sižeta. Ir tikai stāsts. Tas veidojas no tā, ko divpadsmit dejotāji dara uz skatuves. No tā, kādi viņi ir. Ko viņi ienīst, kas viņiem patīk, kā viņi cīnās par savu vietu šeit. Kā viņi pierāda, vai ir solista vietas cienīgi, vai paliks kā fons kordebaletā, vai spēj pilnasinīgi izdzīvot deju, vai palikt tikai kā nekustīga ikona tur augšā, spožā rāmītī. Trupā ir dažādi dejotāji, bet šajā izrādē visi ir solisti. Visi ir līdzvērtīgi, katram tiek dota iespēja izcelties. To var izmantot vai neizmantot. Šajā izrādē dzirdēsim arī dejotāju balsis. Kliedzienus. Viņi paši ieslēgs un izslēgs mūziku, piedalīsies izrādes tehniskajā nodrošinājumā un pat pozējuši programmas bukletam, atveidojot kustības sniegā, 12 grādu salā. "Dzīvē nav tikai tādi brīži, kad mākslinieks ir centrā prožektoru gaismā, ap kuru viss griežas un kam visi aplaudē. Reālajā dzīvē tā nenotiek. Pašam ir jāuzliek mūzika un ja nepieciešams, arī grīda jāmazgā,”saka Olga Žitluhina.