Demontāža aptvēra plašu darbu kopumu – tika demontētas lustras, vēsturiskās krāsnis, parkets, logi, durvis un citi interjera elementi, kas nodoti restaurācijai un atgriezīsies ēkā pēc pārbūves. Tika nojauktas starpsienas, kā arī demontēta līdzšinējā siltumtrase un ierīkota pagaidu siltumtrase, lai blakus esošās ēkas būvdarbu laikā nepaliktu bez siltumapgādes.
Būtiska projekta daļa ir detalizācija un interjera izstrāde. Tapšanā ir ēkas makets mērogā 1:30, kurš paredzēts ekspozīcijai teātra trešajā (tā dēvētajā Muses) stāvā un ko varēs apskatīt ikviens teātra apmeklētājs, lai orientētos sarežģītajā mājas uzbūvē. Sīkāk par to stāsta arhitekte Zaiga Gaile: "Makets būs īsta leļļu māja, kurai gatavojam tādus oriģinālos materiālus kā mozaīkas parketa grīdas, koka durvis, logus, paneļus, tapešu sienas, mēbeles un pat lustras. Strādājam arī pie kuģa Thetis modeļa, kurš tiks iekārts stiklotā pagalma centrā virs skatītāju galvām. Tas ir Vāgnera operas Klīstošais holandietis tēls, un mums arhīvos izdevās atrast konkrēto kuģi, ar kuru Vāgners ar sievu Minnu un suni Robēru bēga no Latvijas kreditoriem. Kuģis ceļā piedzīvoja vētru, un tās laikā Vāgneram parādījās jaunās operas vīzija. Kuģa modeli mērogā 1:50 izgatavoja meistars Aleksandrs Šarga, scenogrāfu apvienība Grāfienes to pārvērta par vētrā cietuša burinieka vraku ar saplēstām burām, a la Klīstošais holandietis. Īstais modelis būs trīs ar pusi metrus garš, un publika, kas pastaigāsies pa Muses stāva telpu anfilādi, varēs pētīt kuģa klāja takelāžu." Norit darbs arī pie Vāgnera teātra bibliotēkas izveides – tā ieņems centrālo telpu Vāgnera ielas fasādē, un visas piecu metru augstās zāles sienas aizņems grāmatu plaukti līdz griestiem.
Nākamais darbu posms sāksies ar ēkas pamatu nostiprināšanu un pagrabstāva izbūvi. Plānots, ka būvdarbi ilgs trīs gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī.
Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.
Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība SBSC un 3A ar galveno projektētāju SIA Sarma un Norde Arhitekti, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA Būves un Būvsistēmas. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts Zaigas Gailes birojs. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā Theater Advies no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no Nagata Acoustics Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.
Projektu Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Rīgas Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.