Aleksandra Čaka gadagrāmata 2007

Rolfa Ekmaņa raksts par Padomju Latvijas čakologu devumu, pirmoreiz publicēts Jaunajā Gaitā 1985.gadā, vairākiem pētniekiem velta visai kritiskus vārdus, apsūdzot tos mazdūšībā un pārlieku "pareizā" Čaka interpretācijā. Savukārt Valda Rūmnieka raksta turpinājums aplūko Čaka darbu izdevumu rezonansi trimdas sabiedrībā (arī šajā rakstā citētie trimdinieku viedokļi par Padomju Latvijā notiekošo Čaka piemiņas kopšanu bieži vien ir neglaimojoši).Solis salīdzināmajā literatūrzinātnē ir Ingmāras Balodes raksts Vienkāršais cilvēks Aleksandra Čaka un Juliana Tuvima 20.–30. gadu dzejā, savukārt Rita Meinerte rakstā Imažinisma iezīmes krājumā "Iedomu spoguļi" krievu imažinisma ietekmes Čaka dzejā meklē nevis, kā parasts, 20.-30. gadu mijas darbos, bet gan vēlākā perioda dzejoļos, kad tās jau ir radoši pārkausētas - huligāna un pesimista tēls atkāpies jūtīgāka un nopietnāka Čaka priekšā.Mūsdienās daudzinātā mākslu saplūsme Čaka dzejā skatīta Ievas Birnbaumas rakstā par kino valodas un tēla klātesamību Čaka dzejā un prozā. "Mīlēt un iet uz kino - divas Aleksandra Čaka bērnībā kārotās noslēpumainās lietas, par kurām varēja atļauties vien tikai sapņot" (80. lpp.), autore raksta, ar kino ietekmi skaidrojot ne tikai dažādus šā mākslas veida atribūtu pieminējumus, bet arī Čaka dzejas dinamiku un vizualitāti, dažādu rakursu maiņu un montāžas principu izmantojumu.Antras Mednes publikācija Aleksandrs Čaks Krievijas krustceļos balstīta uz Mordovijas apgabala partijas komitejas 1990.gadā izdotu izziņu, kurā detalizēti uzskaitīti Čaka soļi laika posmā no 1920. līdz 1922.gadam. Atklājas gan Čaka kāpiens pa komunistiskās karjeras kāpnēm, dažādie amati un pienākumi, gan apnikums un vēlme "doties pagrīdes darbā uz Latviju" (viņu gan palaiž nevis kā pagrīdnieku, bet "vispārīgā kārtībā").Šajā laidienā publicēts arī Raimonda Brieža sastādītās Čaka dzejas atskaņu vārdnīcas nobeigums. Zinot, ka Čaks mīlēja reiz atrastus paņēmienus variēt daudzos dzejoļos, interesanti skaitīt, kādas atskaņas izmantotas un kuras bijušas populārākās. Piemēram, bieži sastopamais vārds "ir" (izmantots 61 reizi) droši vien nereti atskaņots ar "šķir" (izmantots 42 reizes). Savukārt atskaņa "roku" droši vien apvieno gan darbības vārda pirmajā personā, gan lietvārda akuzatīva izmantojumu (būtu interesanti redzēt, cik reižu katru).Čaka gadagrāmatas tradīcija rāda, ka liela dzejnieka vārdus un darbus gadās piesaukt visdažādākajā sakarā - būdams daļa no latviešu kultūras, viņš parādās visādās tās izpausmēs. Aktīvā viņa daiļrades pētniecība rāda, ka Čaks šobrīd, iespējams, ir populārāks par Raini - mazliet tuvāks mūsdienām, modernāks, vieglāk uztverams un cilvēciskāks. To palīdz saprast arī šī gadagrāmata.