Ar daiļo vien nepietiek

Atbilstoši nosaukumam Bel Canto jaunajā albumā ierakstītas Gaetano Doniceti, Vinčenco Bellīni un Džoakīno Rosīni operu ārijas un arī plašākas ainas, kurās iekļaujas ansamblī kopā ar citiem dziedātājiem. Albuma īpašā vērtība ir tajā, ka tam "pieder" ne vien E.Garančas skaistā un meistarīgi izkoptā balss, bet arī viņas radošā domāšana plašā spektrā, jo visa programma pilnā mērā ir dziedātājas autordarbs gan skaņdarbu izvēles, gan to sakārtojuma ziņā. Šim albumam viņa atlasījusi sev tuvākos belkanta opermūzikas šedevrus. Tajā skaitā arī mūzikas literatūras retumus. Kopā ar diriģentu izveidota arī albuma "apļa" forma, kuru iesāk un noslēdz G.Doniceti operu fragmenti, izmantojot Doniceti operu pasauli kā savveida refrēnu (arī CD programmas vidū.) Šis ir jau otrais E.Garančas solo albums, ko laidusi klajā cienījamā, mākslinieku ziņā visizvēlīgākā mūzikas firma Deutsche Grammophon, kura E.Garanču sev piesaistījusi ar ekskluzīvu līgumu. Rok dziļi Visi, protams, zina vārdu savienojuma bel canto nozīmi: skaistā (jeb daiļā) dziedāšana. Taču E.Garanča rok dziļāk: viņai ar daiļo vien nepietiek. Balss izkoptais skaistums un virtuozā veiklība, patīkamais tembrs un prasme to iekrāsot visdažādākajos emocionālajos toņos viņai kalpo dziļai un patiesai atveidoto tēlu atklāsmei. Psiholoģismam, kas liek ar citām acīm ieraudzīt belcanto operu pasauli, kurā melodiskā skaistuma un virtuozitātes citādi šķistu par daudz. Un šajā tēlu galerijā ir gan pašaizliedzīgi mīlošas dāmas, gan ārēji staltas, bet dvēselē plosītas karalienes (diskā — Anglijas karaliene Elizabete), gan vīrišķīgi varoņi — tādi kā Romeo, Tankreds, Aurēlijs un Kalbo. Baudot dziedātājas sniegumu šajā izaicinošajā daudzveidībā, var tikai piekrist The Independent, ka E.Garanča ir "vienīgā no miljona". Arī tāpēc, ka neparasti plaša diapazona mecosoprānam pa spēkam un lieliski piestāv arī lomas, kuras "pieder" soprāniem. Vieglā, enerģiski atsperīgā "valsītī" E.Garanča uzsāk dzīves baudītāja Orsīni balādi Il segreto per esser felici no G.Doniceti operas Lukrēcija Bordža, izteiksmīgi, šarmanti izceļot spānisku temperamentu. Dzīva ir vokālā izteiksme, kas, it kā mainot apgaismojumu, negaidot iezaigojas arvien jaunās krāsās. Un turpat blakus pretpols — līdzens plūdums siltā, iekšēja miera piestrāvotā balsī — Aurelio ārijā no Doniceti operas L" assedio di Calais, kurā varonis skumji ilgojas pēc dzimtenes. Vokālajam plūdumam pakļautas arī izturētās koloratūras, sasniedzot pirmo šī albuma virsotni (sibemol). Tā dara godu arī soprāniem. Nav ne jausmas, kas risinās Kalē aplenkuma laikā, taču E.Garančas dziedājums acumirklī raisa sirsnīgas simpātijas pret viņas varoni. Līdzīgi arī pret Sāru no Doniceti operas Roberto Devereux, kuras sērojošā varone jūtas kā "dzīva mirusi". Līdzenais plūdums iekšējā saviļņojumā un koncentrētībā organiski izaug līdz koloratūrām, kuras E.Garančai nekad nav pašmērķis. Tās vienmēr ir emocionāli piepildītas. Šoreiz tās ir koloratūras — žēlabas, kuras solo posmos (orķestrim klusējot) uzbur neatkārtojamu vientulības sajūtu. Abas pēdējās, mažorā komponētās Doniceti operu ārijas ir tieši tie paraugi, kuri apstrīd mažora un minora nokrāsu klišejas. Bet tam vajadzīgs vokāls piepildījums, interpretācijas dziļums, un tieši to sniedz E.Garanča, Noslēdzot Doniceti mūzikas pirmo bloku ar Zaīdas rečitatīvu un āriju no reti iestudētās operas Dons Sebastjano, Portugāles karalis, dziedātāja jau atklāj dvēseles pretrunu plosītu iekšējo pasauli īsti traģiskā dimensijā, kur prieks un nolemtība savītas kopā. Balsī pārliecinoši skan dramatiskas krāsas, kas šajā albumā vēl jo spēcīgāk izskan karalienes Elizabetes tēla raksturojumā. Tam noderējis jau izvērsts skats no operas Marija Stjuarte, kurā iesaistīts arī itāļu basbaritons Ildebrands D"Arkandželo (Talbots), rumāņu basbaritons Adrians Šampetreans (Sesils) un koris. Patoss. Kaislīga personiski politiskā drāma, risināta asos kontrastos (kontrastējošos posmos!) starp šaubām, mīlu un atriebības domām. Elizabetes ārijas Ah! Quando all ara Da Capo formā ir gan maigums, gan arī vētrains dramatisks posms, kuru kadencē spoži rotā augstais do! Šī ir īpaša ārija arī sava plašā diapazona dēļ: no augstā do līdz zemajam, mazās oktāvas la! Atgriežoties pie Kalē aplenkuma, albuma beigās Aurēlija dziedājumi jau sniegti plašu ansambļu skatu kontekstā, kur īpaši apburoši savā ideālajā, tembru saskanībā ir kopā ar soprānu J.Siurinu dziedātie melodiskie dueti — no sirreāla, skumju apēnota maiguma un lūgšanas līdz prieka triumfam stāsta laimīgajās beigās, kur abas demonstrē visaugstākās klases virtuozitāti. Nepazīstamais Rosīni Doniceti mūzikas pasaule mijas ar Nellijas āriju V.Bellīni operā Adelson e Salvini. Par mīlestību, sirds ilgām un cerībām, ko nebūs lemts piepildīt, E.Garančas balss vēsta apburošās figurāciju kaskādēs, kuras burtiski ieskauj sievišķīgā maigumā. Personīgi man šī ārija, kurā sev atklāju nekad pilnībā vēl nedzirdētas operas varones nolemto likteni, ir viena no augstākajām jaunā albuma emocionālajām virsotnēm. Savukārt Džoakīno Rosīni heroiskās operas Tankrēds Titulvaroņa patosa pilnajam rečitatīvam (Ak, tēvzeme!) tikpat pārliecinoši seko kavatīne Di tanti palpiti, kurā ar apbrīnojamu vieglumu, eleganci un gaišumu paustas Tankrēda mīlas gaidas. Te nu (beidzot!) sagaidām arī īsti virtuozās, spožās koloratūras, kuru iespaidīgo pasāžu izpildījums E.Garančai padodas šķietami bez materiāla pretestības. Īpaša šī albuma intriga ir tercets no reti atskaņotās Rosīni operas Muhameds II, kas pasaulslaveno komisko buffa operu komponistu atklāj kā drāmas meistaru. Ansamblī, kas norisinās īsi pirms traģiskās varones Annas (soprāns J.Siurina) nāves, E.Garanča atveido Kalbo lomu, savukārt Eriso tēlā iejuties tenors M.Polencāni. Visbeidzot, albumā E.Garanča priecē arī ar mīlētāja un savas dzimtas patriota Romeo dziedājumiem no V.Bellīni operas Kapuleti un Monteki, kuru pirmoreiz nodziedāja K.M.Šišona diriģētajā koncertiestudējumā Rīgā, pēc tam citā koncertprojektā Vīnē, kam sekoja kopā ar Annu Ņetrebko ierakstīts albums.