Gaisma. Šo jēgpilno latviešu valodas vārdu sava kora nosaukumam izvēlējies Japānas un Latvijas asociācijas jauktais koris no Tokijas, kurš sava diriģenta Takujas Jamavaki vadībā un ar latviešu valodas skolotāja Daiki Horiguči palīdzību pilnībā apguvis visu XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuāru un iekļausies noslēgumkoncerta kopkorī. Izaicinājumu iekļauties Dziesmu svētku kopkorī pieņēmis arī Batumi pilsētas sieviešu kamerkoris no Gruzijas, Vašingtonas Universitātes koris un Vīnes vīru koris Wiener Mannerverein.
Skaidrā latviešu valodā
Koris Gaisma nodibināts 2009. gada janvārī, un tā mēģinājumi notiek budisma templī pašā Tokijas centrā – debesskrāpī. Korī patlaban ir 40 dziedātāju, arī divi studenti. Visjaunākajam Gaismas dalībniekam ir 21 gads, visvecākajam – 80 gadu. Kori dibinājusi nekomerciāla organizācija Japānas un Latvijas Mūzikas asociācija, un tā darbības uzmanības fokusā ir latviešu dziesmu apguve un popularizēšana Japānā. Korim šis būs pirmais brauciens uz Latviju.
"Sākotnēji gribējām nosaukt kori latviešu valodā, lai jau pēc nosaukuma varētu saprast, ka šis koris dzied latviešu valodā. Apspriedām dažādus variantus, arī Saule un Ausma, godājot izcilo latviešu kordiriģenti Ausmu Derkēvicu, bet galu galā izvēlējāmies Gaismu," e-pastā no Tokijas skaidrā latviešu valodā atbild Daiki Horiguči. "Mūsu interesi par latviešu dziesmām modināja atziņa, ka Latvija ir bagāta ar savu (kor)dziedāšanas kultūru. Dabiski, līdzi nāk arī interese par visu pārējo: cilvēkiem, valodu, kultūru, vēsturi. Faktiski, popularizējot latviešu mūziku, mēs popularizējam pašu Latviju. Asociācija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Japānā jau kopš 2007. gada organizē latviešu valodas kursus un kopš 2011. gada – latviešu valodas runas konkursu vēstniecībā," laipni paskaidro Daiki Horiguči. Ir ļoti saviļņojoši saņemt viņa e-pastus ar adresē iestrādāto vārdu "sirdspuksti". Latviešu valodu viņš vispirms mācījies pašmācības ceļā Japānā, internetā lasot Dienu un citas Latvijas avīzes un klausoties Latvijas Radio. Pusgadu viņš stažējies Latvijas Universitātē, šā gada martā Tokijā aizstāvējis doktora disertāciju (par latviešu valodas priedēkļiem). "Aprīlī sarakstīju pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu japāņiem," viņš palepojas.
Sarežģītā izruna
Svētku repertuāru koris sācis apgūt no 2012. gada sākuma, tiklīdz bija iespējams iegādāties dziesmu krājumu, un gatavojas tiešām no visas sirds. "Katru reizi, kad koris ķeras klāt jaunai dziesmai, es iepriekš to pārtulkoju. Vārdu pa vārdam, lai koris ne tikai saprastu visu dziesmas saturu, bet arī izdziedātu katra vārda jēgu. Nerunājot par atsevišķu dziesmu sarežģītību un interpretāciju, vienmēr grūtības sagādā izruna. Vislielākās grūtības sagādājot divskaņu izdziedāšana. Vienmēr ļoti jāpiestrādā pie platā e," atzīst Daiki Horiguči, kurš arī pats ar savu basa balsi ir Gaismas dziedātāju rindās. Ieguldītās pūles noderēšot ne tikai Dziesmu svētkos Rīgā, bet arī kora koncertos dzimtajā Japānā.
Katru gadu koris organizē latviešu mūzikas svētkus, arī tie saucas Gaisma. Tajos koris pieaicina japāņu solistus un instrumentālistus, kuri izpilda latviešu skaņdarbus. Lai noslīpētu svētku repertuāru un izvērtētu kora sagatavotību, šā gada maijā no Latvijas uzaicinājuši diriģenti Airu Birziņu.
Gaismas mākslinieciskais vadītājs, diriģents Takuja Jamavaki strādā universitātē par elektrotehnikas laborantu, specializējies pusvadītājos. Blakus laboranta pamatdarbam viņš diriģē sešus (!) amatierkorus Tokijā: vienu vīru, divus sieviešu un trīs jauktos korus. Viņš pats jau kopš agras bērnības dziedājis korī, bet diriģēšanu mācījies privāti.
Pirmajā Latvijas apmeklējumā 1998. gadā koncertbraucienā pa Eiropu viņš redzēja Dziesmu svētkus un pat tajos piedalījās. Takuja Jamavaki bija dziļi aizkustināts par dziedošajiem latviešiem un viņu kordziedāšanas kultūras fenomenu. Viņu mūsu mūzika piesaista "vienkārši ar skaistumu", un viņš ar to grib iepazīstināt klausītājus Japānā.
Japāņu tautastērpā
Visvairāk patīk Saule, Pērkons, Daugava un Gaismas pils, "jo abas ir dramatiskas un tajās ir stāsts. Latviešu dziesmas piesaista ar saturu, noskaņu, melodiju", japāņiem raksturīgajā atbildīgajā nopietnībā vispirms apspriedušies par atbildi, vēstī kora Gaisma dziedātāji. Viņi ir gatavojušies ļoti neatlaidīgi un rūpīgi. Sievietēm pat uzšūdināti jauni tērpi. "Tie radīti, iedvesmojoties no latviešu tautastērpiem, jo nevarējām atļauties izgatavot absolūti identiskus latviešu tautastērpus vai nopirkt tos Latvijā," viņi izpētījuši, ka tas būtu pārāk dārgi un laikietilpīgi.
Izeju var atrast vienmēr. Sieviešu svārki izgatavoti no aizkaru auduma, kuros saskatīts kaut kas latvisks. Dažas dziedātājas pasūtījušas jostu Latvijā. Vīru vestes ir karmīnsarkanas. "Pēc nolikuma Dziesmu svētkos valkāsim savus tautastērpus – japāņu. Praktisku apsvērumu dēļ speciāli svētkiem izvēlējāmies vieglu un ne tik dārgu tradicionālo svētku halātu happi ar kora uzrakstu. Ļoti ceram svētkos būt labā formā un nodziedāt tā, lai nebūtu kauns latviešu dziedātāju un klausītāju priekšā," piebilst Daiki Horiguči.