maijā) - proti, astoņdesmito gadu kulta romānu jeb triloģiju četrās daļās Galaktikas ceļvedi stopētājiem, kurš, līdzīgi daudziem aiz dzelzs priekškara palikušu un nepareizi domājošu autoru darbiem, latviski tiek tulkots un izdots tikai tagad.Nosaukt šī darba autoru par nepareizi domājošu vismaz saskaņā ar padomju standartiem būtu vēl maigi apgalvots - pat lielākajai daļai mūsdienīgu un jau postmodernisma krietni apbružātu pilsoņu Duglasa Adamsa satīriskie smiekli par it visu (Dzīvi un Visumu tai skaitā) spēj likt vai nu smagi noelsties, vai izplūst līdzīgi homēriskos smieklos, atkarībā no to domāšanas spējas pielāgoties Adamsa manierei paņemt jebkuru sabiedrības stereotipu, ticējumu vai kredo, rotaļīgi izgriezt to ar iekšpusi uz āru, izrakņāt ar kabatas nazi un beigu beigās vēl uzlidināt, cik augstu vien iespējams, lai paskatītos, vai, triecoties pret zemi, tas nesašķīdīs. Kā liecina pierādījumi, lielākā daļa sašķīst gan.Apvedceļš VisumāJa jūs kādreiz līdz šim esat neskaidri nojautuši, ka notikumiem ap jums ir kāda mistiska un baisma jēga, tad (skaidro Adamss) neņemiet to vērā - tā ir visparastākā paranoja. Taču, neraugoties uz to, Zemei patiešām draud briesmas tikt noslaucītai no kosmiskās kartes, kurā tā arī līdz šim nekad nav tikusi īpaši rūpīgi iezīmēta, jo sīkā, nenozīmīgā planētele nez kādas tur provinciālas galaktikas nostūrī gluži vienkārši traucē jauna hipertelpas apvedceļa izbūvei Visumā - gluži tāpat kā šīs planēteles iedzīvotāja - britu vecpuiša Artura Denta māja traucē jaunas autostrādes izveidošanā uz Zemes, no kuras tā (māja) tiks aizvākta pavisam īsu brītiņu, pirms tiks aizvākts arī lielākais šķērslis (planēta). Kā jau normālu cilvēku rases pārstāvi, Arturu krietni vairāk uztrauc pirmā no gaidāmajām katastrofām. Laimīgā kārtā Arturs Dents izrādīsies mūsu planētas vienīgā citplanētieša personisks paziņa, kurš to paķers līdzi, apokalipses vidū nostopējot Zemes iznīcināšanai nosūtīto kosmosa kuģi - un sāksies abu brašuļu (kuriem drīzumā pievienosies arī dzīvespriecīgais divgalvainais Galaktikas prezidents, ar maniakālo depresiju sirgstošs robots un nesen no Zemes aizvilta jauna londoniete) klejojumi kosmosā, kuros to vada pirmās daļas nosaukumā minētā grāmata - proti, visaptverošs ceļvedis stopētājiem pa galaktiku, un par kuriem vēsta jau trešā latviski iznākusī Duglasa Adamsa triloģijas daļa Dzīve, Visums un viss pārējais.Atbilde divos vārdosGalaktikas ceļvedis stopētājiem lasītājam piedāvā patiesi kosmisku zinību bagāžu un pārdzīvojumu gammu vienlaicīgi. Sevišķi spilgti šie pārdzīvojumi varētu iespaidot tos, kuri literatūrā meklē atbildes uz jēgpilniem jautājumiem, jo, ticiet vai ne, Ceļvedī ir iekļauta īstā un vienīgā, pilnīgi Pareizā atbilde uz lielo Jautājumu par Dzīvi, Visumu un visu pārējo (neko vairāk še atklāt nedrīkstētu, kā vien to, ka šī Atbilde sastāv no diviem vārdiem). Uz šī fona pavisam nobāl, lai arī neapšaubāmu interesi raisa citas, nedaudz mazāka mēroga atbildes, piemēram, izskaidrojums citplanētiešu vizītēm uz Zemes, atklāsme, kura supersaprātīgā rase patiesi pārvalda mūsu planētu (cilvēki, izrādās, ir tikai trešā saprātīgākā suga zemes virsū, nevis, kā tas parasti tiek uzskatīts, otrā), kā faktiski ir iespējami ceļojumi laikā un gaismas ātruma pārvarēšana, kurš vai kas patiesībā pārvalda Visumu, kā ar vienkāršas loģikas palīdzību Dievam var pierādīt Viņa neesamību, un tā joprojām. Tomēr Ceļvedis nav vis nekāda drūma filozofijas rokasgrāmata, bet gan maniakāli līksms apcerējums par tā Visuma absurditāti, kura vidū mēs esam iesviesti un kurā svarīguma ziņā nav starpības starp augstāk minētajiem globālajiem jautājumiem un informāciju, piemēram, par to, uz kuras planētas top vissliktākā dzeja Visumā vai kuras rases pārstāvji tic, ka pasauli no sevis izšķaudījis dievišķais deguns, bet galu tai atnesīs Lielā Baltā Kabatlakatiņa atnākšana.Bez panikas!Kas attiecas uz zinātnisko fantastiku, tad autors, šķiet, nav atstājis bez uzmanības (un jau minētā asi uztrītā kabatas naža maigajiem pieskārieniem) nevienu vienīgu šī žanra klišeju, uzšķērstu nenovietojot to rampu gaismā un nenokliedzoties pa visu paša radīto Visumu: "Hei, redz, kā uz to var paskatīties!"Triloģijas sižets vērpjas līku loču, vedot izmisumā literatūrzinātniekus, ja tie šais grāmatās mēģinātu saskatīt kādu loģiku, un vairāk atgādinot no skečiem savirknētu komēdijseriālu, no kā tas pirmsākumos patiesībā arī atvasinājies. Taču domājams, ka aizgrābtajam lasītājam jau pirmās epizodes vidū kļūst vienaldzīgi, vai grāmatas nolūks ir viņu raudināt (ja nu vienīgi aiz smiekliem), smīdināt (ja vien ir atbilstošs noskaņojums), izglītot (katrā ziņā, jo Adamss nenovērtē savu lasītāju par zemu - vai ik lappusē bagātīgi vērpjas vai, pareizāk sakot, ar troksni šķīst pret zemi atsauces uz visdažādākajiem kultūras mantojuma resursiem) vai vienkārši nosist dārgo laiku, jo ne jau katra grāmata māca, kā izbaudīt Visuma brīnumus par mazāk nekā trīsdesmit Altaira dolāriem dienā (galvenais - neaizmirst savu dvieli!), un ne katras grāmatas vāks var lepoties ar tik vērtīgo piekodinājumu "Bez panikas!".
Dzīve, Visums un viss pārējais
Literatūrkritiķis Guntis Berelis apcerējumā par Umberto Eko pieļauj, ka Dievu, Viņam pirmo reizi uzlūkojot Paša radīto Visumu, sagrābusi tik traku smieklu lēkme, ka Viņš vēl arvien nevar rimties. Ja tā ir tiesa, tad kāda daļiņa šo dievišķo smieklu šķiet inficējusi arī grāmatu, kurai būtu jāatrodas katra sevi cienoša zinātniskās fantastikas un laba humora cienītāja īpašumā - grāmatu, kas angliski rakstītās Rietumu fantastikas tradīciju vienlaikus reformējusi kā Mārtiņš Luters ticības pamatus un apgriezusi kājām gaisā ne sliktāk kā Terijs Pračets - literārās fantāzijas žanru, grāmatu, kuras varoņi iemiesojušies neskaitāmu televīzijas un radio seriālu, teātra izrāžu, komiksu, videospēļu un nesen arī pilnmetrāžas spēlfilmas tēlos, kuras izteikumi iemantojuši jau Ēzopa cienīgu prātulu funkcijas un kurai par godu ik gadus tiek atzīmēta pat Starptautiskā Dvieļu diena (25.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.