septembrī.Konkursa otrajai kārtai visas pretendentes aicinātas pilnveidot savus pieteikumus. Šobrīd Cēsis apņēmušās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā īstenot visā Vidzemē. Atbalstot Cēsis, Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži - ir vienojošās sadarbības projektā, lai apvienotu spēkus kopīgam mērķim – Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai. Par kopēju sadarbību Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros Cēsu pilsētas dome ir vienojusies arī ar Vidzemes augstskolu. Vienošanās paredz abu partneru sadarbību izglītībā, pētījumu izstrādē, konferenču un pasākumu rīkošanā. Latvijas mērogā Cēsis jau vairākkārtēji ir pierādījušas, ka spēj īstenot lielus projektus - Cēsu 800 gadu svinības tika iekļautas UNESCO 2006. gada notikumu kalendārā, Cēsu Mākslas festivāls ir lielākais profesionālās mākslas festivāls Latvijā un atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, turklāt Vidzemes reģionā ir spēcīgi saglabājušas kultūras aktivitāšu tradīcijas.Rīgas pieteikumā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2014. gadā kā viens no galvenajiem principiem tika uzsvērta atvērtība ikvienam ieinteresētam valsts iedzīvotājam un pašvaldībai. Pieteikums balstīts uz trīs Rīgas projekta “atslēgām” – radošumu, robežu paplašināšanu kultūras jēdziena izpratnei, jauna veida saskarsmi starp Rīgas, visas Latvijas un Eiropas cilvēkiem, organizācijām, institūcijām. Tāpat viens no pieteikuma mērķiem ir mainīt domāšanu, saskatot kultūru kā pievienotās vērtības radītāju, radošo industriju stimulētāju. Sākot ar nākamo gadu, kas Eiropas Savienībā ir pasludināts par radošuma un inovāciju gadu, Rīga savās aktivitātēs uzsvērs radošuma nozīmi. Dažādas radošas izpausmes ir atslēga katra iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanai, radošo industriju attīstībai un ilgtspējīgas pilsētas attīstībai, uzsvērts pieteikumā. Atbalstu Rīgai ir paudusi Amsterdama, Alborga, Bratislava, Dublina, Ļubļana, Luksemburga, Nikosija (Grieķija), Stokholma, Taipeja, Tallina, Tartu, Upsala, Pori, Varšava un Viļņa. Savukārt savu atbalstu Rīga paudusi Zviedrijas 2014. gada pretendentēm - Lundai, Umeo, Kalmārai, Jēvlei, Norčēpingai, Upsalai.Liepājas un Kurzemes pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. titulam veidots, izmantojot Liepāju kā mikromodeli Eiropas Savienībai, kur centrālā loma paredzēta tieši Liepājas un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Pieteikums konkursa pirmajai kārtai ir ne tikai visaptverošs ideju apraksts, bet piedāvā arī līdz šim plašāko sadarbības modeli visas Kurzemes kultūras dzīves attīstībai. Atbalstu un gatavību sadarboties kopīgam mērķim izteikušas sešas Kurzemes pašvaldības – Kuldīgas, Ventspils, Saldus, Talsu, Aizputes pilsētu pašvaldības un Grobiņas pagasta pašvaldība, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācija un Kurzemes tūrisma asociācija. Tāpat gatavību stiprināt sadarbību kultūras, tūrisma, izglītības un citās projektam nozīmīgās sfērās izteikušas Liepājas sadraudzības pilsētas Elblonga (Polija), Gdiņa (Polija), Guldborgsunda (Dānija), Helsingborga (Zviedrija), Nineshamna (Zviedrija), Klaipēda (Lietuva), kā arī jaunās partneres sadarbībai kultūras jomā - Kotka (Somija) un Nante (Francija).
Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tiek piešķirts, izvērtējot īpašo kultūras pasākumu programmu, ko pilsēta piedāvā attiecīgā gada laikā. Pilsētām jāizceļ Eiropas kultūru daudzveidība, kurā iekļauta arī pastāvīgo, migrējušo vai jauno iebraucēju no Eiropas un citām valstīm nestās kultūras bagātība. Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem ir sekmēt savstarpējās zināšanas, kas Eiropas pilsoņiem varētu būt vienam par otru, un tādējādi radīt sajūtu par piederību vienai kopienai. Šajā ziņā pasākuma kopējam skatījumam jābūt „eiropeiskam”, un programmai jābūt interesantai Eiropas līmenī.
Ik gadu kultūras galvaspilsētas nosaukumu nes divas Eiropas pilsētas. 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tiks vienai Latvijas un vienai Zviedrijas pilsētai.