Esības panesamā stilizācija

super! piekrītu jums abiem (maitai un NN) - izrāde samocīta un falša. un nabaga Pauls - par ko tam jāmocās piespēlējot orķestra fonogrammai Ak, jā - cien. on grenat - jums vajag pārskatīt savu zemo pašnovērtējumu - ne nu Naumanis jums ko bāž degunā neko. Kas tie par kompleksiem?

man būtu paticis, ja tas būtu tikai mūzikls, nevis teātris ar mūzikla elementiem. Zinot žanru, manuprāt, ir muļķīgi meklēt tam neatbilstošus dziļumus un nozīmes. Šajā kontekstā gan mūzika bija jauka, īpaši uzteicama scenogrāfija un mizanscēnas, Lūriņas sastāvs arī lielisks, tiešām parāda vienu mazu spindzeli, kurai tāda daba. Diemžēl, šķiet, ka luga nav no tām pašām spēcīgākajām, jo problēma, tur nu jāpiekrīt Naumanim - ir aiz matiem pievilkta un būtībā nav veselas izrādes vērta. Ja nu vienīgi kā šovs. kā šaržs vai kkā tml.

Grūti gan nabaga N.N.... varbūt tver visu vienkāršāk, būs vieglāk dzīvot! Tas, protams, ir vareni, ka Tavas zināšanas vēsturē un citās gudrās zinībās ir tik plašas, dziļas un visaptverošas - un ka Tu ne mirkli neļauj mums par to aizmirst. Bet - vai zini, lielākā daļa teātra skatītāju iet uz teātri baudīt un atpūsties. Un patiesībā man nospļauties par to, ka Tu visu laiku centies man bakstīt degunā, ka esmu gaužām neizglītots un tumsonīgs cilvēks - vienalga man šī izrāde patika! Un aizskāra:)

mani gan nekas neaizskaara arii, taa kaa beidziet cepties - cik cilvju, tik domu!

Fascinē šīs rindas - "Šī izrāde neievaino un neaizskar nekādas dziļākas esamības izpratnes stīgas. To tagad laikam sauc par easy listening jeb kases gabalu, ja?" Atvainojos, bet ja Tev, Normund, šī izrāde neko neaizskāra, pameklē problēmas sevī. Jo es un lielākā daļa zāles raudāja, jo aizskāra gan šī izrāde "dziļākas esamības izpratnes stīgas". Emocionāli, pat ļoti emocionāli!! Un ne man vienīgajai tā šķita. Iesaku šo izrādi visiem - tā ir gan skaista, gan emocionāla un nav nemaz tik sekla un virspusēja kā šķiet Normundam.

Atgādina kritikas par Dailes Jāzepu -meklēt to, nezin ko.Ir lietas, kur var piekrist-vecā libreta teksti, vēl šis tas (nobeigums?), bet gribētos gan zināt, kurā mūziklā, kas tomēr ir šovs, grozies kā gribi, tiek risinātas Kunderas līmeņa eksistenciālas problēmas, kā var noprast no virsraksta. Lai gan, ja grib, var atrast.Aktieri malači,t.sk. apnicinātie ''podtancovščiki'', mūziku klausīsies un dziedās vēl ilgi. Paldies par izrādi!

Paldies, Normundam Naumanim par allaz profesionalajam un saistosajam kritikam. Vienmer ar lielu interesi lasu Jusu recenzijas!

Nu, liecies tak mierā: 50. gadi, 62.gads, vēl kaut kādas industriālās depresijas. Ja interesējies par to, ej uz bibliotēku, ne teātri!