Un kā nu ne, ja koncerts ilga gandrīz trīs stundas, tiesa gan, ar starpbrīdi. Pirmā daļa bija liegi ieaijājoša — skanēja melodiskākās un rāmākās no Igo izpildītajām dziesmām. Krāsaino gaismu piepildīto klusināto noskaņu reizēm pārtrauca pieaicināto viesu uzkāpšana uz skatuves — interesanti skanēja kopā ar Ivo Fominu izpildītā “Krustojumā”, savukārt duetā ar Andri Ērgli izpildītā “Spēle” guva gluži jaunu skanējumu, atklājot Ērgļa balss kvalitātšu jaunas šķautnes. Brīžiem starp dziesmām videovizualizāciju uz lielajiem ekrāniem skanēja Igo lasītas miniesejas, taču arī pārējā laikā dziedātājs runājot un jokojot uzturēja publikas interesi. Izturot pirmās daļas neveikli izstiepto dramaturģiju un negaidīto starpbrīdi, otrā koncerta puse ļāva saprast, kas tieši ir Igo desmitgadēs mērāmo panākumu pamatā. Ieskandināts ar igauņa Heini Vaikmā piemiņas skaņdarbu prāmja “Estonia” bojā gājušajiem, dziesmu vērpums pieņēmās spēkā un grandiozumā, ļaujot atsaukt atmiņā dažādos laika periodos sacerētās melodijas. Neiztrūka reveransi dažādām muzikālajām izrādēm un rokoperām, kurās Igo savulaik piedalījies, tostarp, protams, komponista Zigmara Liepiņa sacerētajai mūzikai. “Kvazimodo ārija” no “Parīzes Dievmātes katedrāles” ar pašu komponistu pie sintezatora saviļņoja, savukārt “Atgriešanās” (Lāčplēsis) publiku piecēla kājās, gluži tāpat kā rokoperas uzvedumā gan tagad, gan pirms gadiem divdesmit. Saviļņojumu kāpināja “Remix” un “Keksi”, izpildot “Dzeltenās kurpes”, tiesa gan, bez paša Igo, kurš dziesmas laikā vien vieglā solī pārskrēja skatuvei. Emocionāli skanēja “Meitenei kafejnīcā”.Koncerta izskaņā — divi kontekstā atšķirīgi, taču vienādi uzmanību piesaistoši uznācieni — kopā ar “Melo-M” pirmo reizi uz skatuves tika atskaņota jaunā dziesma “Es nezināju”, kas, ja iepriekš novērtēta ar hita potenciālu, pateicoties čellistu trio, piešķīra koncertam īpašu mūsdienīguma garšu. Savukārt kopā ar grupu “R.A.P.” tika izpildīts hits “Dzīve bez apstājas”… diemžēl pēdējo reizi, jo šī bija pēdējā ex-kuldīdznieku uzstāšanās, iespējams, tieši tādēļ dziesma izskanēja ar tādu vērienu un atdevi, kā nekad iepriekš nebija nācies dzirdēt. Noslēgumā – “Bet dzīvē viss ir savādāk”, un uz popūrija nots pametām koncerta telpas, trīs stundas tomēr nav joka lieta. Mājupceļā vēl nācās pārdomāt pāris lietas — kā izrādās, “Arēnā Rīga” sarīkot izpārdotu koncertu nav pārāk sarežģīti, atliek vien slēgt kādu strēķīti sektoru. Neliels žēlums, ka tiešraides režisors, acīmredzot, attaisnojošu iemeslu dēļ nebija ieradies. Jo, ja zālē ir vismaz septiņas kameras, bet konsekventi uz lielajiem ekrāniem tiek translēts tikai vienas pārraidītais, turklāt, neatkarīgi no uz skatuves notiekošā — vien Igo tuvplāni, neko citu secināt nevar. Un, visbeidzot – kurš bija aizmirsis Ievai Kerēvicai pastāstīt, ka šoreiz viņa ir t.s. “bekvokāliste” ? Jo jaunās dziedātājas spēcīgā, taču šoreiz nez kāpēc samocīti skanošā balss pārāk bieži pārkliedza vakara varoņa Igo dziedājumu. Taču, neskatoties uz “blusiņām” – koncerts bija vērienīgs, un muzikālā skanējuma ziņā lielākoties kvalitatīvs, kas nav pārsteigums, ņemot vērā Igo viņa izpildīto dziesmu sacerētāju pieredzi un talantu.
FOTO: Dziedātāja Igo koncertturnejas noslēguma koncerts 3.decembrī Arēnā Rīga
Retrospekcija – tā vienā vārdā var apzīmēt Igo turnejas noslēguma koncertu 3.decembrī Arēnā Rīga.Kā kapteinis uz kuģa klāja (par ko neizbēgami lika iedomāties neierasti novietotā skatuve), Igo ar mainīgo biedru sastāvu veiksmīgi izvadīja koncertu gan cauri mierīgu melodiju plūdumam, gan sabangoti dinamiskajā otrajā daļā, un, visticamāk, bez gaidītās dziesmas palika vien retais.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.