Gars un maize

Paldies Dievam, ka Latvijā ir vismaz pārsimts "dīvaiņu"! Ceru gan, ka viņu ir krietni vairāk - pie Ķinas vēstniecības un uz pārējiem piketiem atnāca tie, kam bija informācija un iespēja tajā brīdī būt klāt.Pirms dažiem gadiem man laimējās būt Tibetā un redzēt, kā tibetieši mēro kājām simtiem kilometru, lai nonāktu līdz savām svētvietām, lai redzētu un pieskartos saviem svētumiem tempļos, kuri, kaut apgānīti un daudzi no tiem pārvērsti par "muzejiem" - piekrāsoti, pielaboti, lai neredz okupantu postījumus tik uzkrītoši, tajos visu notiekošo modri vēro par "mūkiem" pārģērbti uzraugi, rituāli daudzviet nenotiek - un tomēr ne tikai pieaugušie, bet pat mazi bērni zin, kur paklanīties, kur pieri piespiest, kur uguni iedegt...Tibetā vairāk kā jebkur citur sajutu, ka šo svētuma apziņu okupantiem iznīdēt iespējams tikai pašus svētuma nesējus fiziski iznīcinot -tas arī sistemātiski nu jau vairāk kā piecdesmit gadus tiek darīts.Bet nekā - Drepung un Serā klosteros redzēju simtiem jaunu mūku, kuri piedzimuši un izauguši okupētajā Tibetā.Tikai daži viņu vidū bija veci vīri.Visiem klātesošajiem bija iespēja redzēt un dzirdēt mūku disputus - svētceļnieki , protams, visu saprata, mēs priecājāmies redzam atdzimstam senās tradīcijas.Esmu dīvaine, jo man bija sāpīgi pāris nedēļas pēc atgriešanās Latvijās aņemt ziņas, ka šie jaunie, garā brīvie cilvēki no Drepung klostera atteikušies nodot Dalailamu. Nu tad arī viens no viņiem atrasts savā cellē "pakāries", cits aizvests nezināmā virzienā, cits izdzīts no klostera.Nesenajos protestos atkal piedalījāsšo klosteru mūki.Skatos uz foto un baidos domāt - kurš no viņiem vēl ir šajā pasaulē, kurš vairs ne?Kāds aculiecinieks, kas bijis klāt š.g. martā Lasā uz ielas sašautam jauneklim mirstot, dzirdējis viņa pēdējos vārdus:"Nebēdā par mani - es mirstu par labu lietu!" Dīvainis, vai ne? Kas šim liedza iet ķīniešu skolā, darīt, ko liek, klanīties, kad liek?Esmu laimīga, ka dzīvoju vienā laikā un man ir iespēja redzēt un dzirdēt gan Viņa Svētību Dalailamu, gan tibetiešu bērnus, kuri prot paklanīties Svētumiem.

Lai Tibeta ir brīva no apspiešanas, lai Ķīna ir brīva no vēlmes apspiest un sagādāt citiem ciešanas!

Bet Dalailama taču nemaz nepieprasa Tibetai pilnīgu politisku neatkarību no Ķīnas! Runa ir tikai par unikālas kultūras saglabāšanu un iespēju tibitiešiem brīvi paust savus reliģiskus uzskatus. Un tieši tas tiesības aizstāv visa civilizēta pasaule un arī tie Latvijas "dīvaiņi", kas stāvēja piketā pie Ķīnas vēstniecības. Šodien Krievijā Putins stāv baznicā ar sveci rokā atjaunotā Katedralē, bet savā laikā pasaule mierīgi noraudzījas gan uz šīs Katedrāles, gan uz tūkstošiem citu Dievnamu spridzināšanu visā Padomju Savienibā... Cik ātri esam aizmirsuši, ka PSRS kultūras ministre Jekaterina Furceva lika slēgt Rīgā Pareizticīgo Katedrāli un ierikot tur planetāriju, bet altara daļā krogu. Šodien atliek tikai atgadināt, ka biedre Furceva no dzīves šķirās traģiski - pašnavibā. Bet Katedralē Rīgā atkal skan lūgšanas. Neesmu budiste, taču man ļoti negribetos lai Ķīnu piemeklētu kādi Dieva sodi par citas tautas reliģisko uzskatu apspiešanu.