Gūtenmorgens

Tomēr šajā rakstījumā ir tikai daļa taisnīguma, jo tagad grūti izprast, kurš no viņiem ir vecāks un kurš kuru izdomāja. Māra Bērziņa pirmais devums latviešu rakstītajai kultūrai tika pasniegts jau 2003.gadā, kad ikdienas sūrmi apmānīt centīgais nacionālās kultūras funkcionārs tika pie grāmatas Ērika Trauma sapnis. Bērziņa teksts patīkami atpūtināja smadzenes, jo radīja tik bērnišķīgi sirsnīgu drošības sajūtu, it kā biezākais kultūrslānis būtu jau caurbrists un kuplo kā sidraba birzs aiz muguras lasītājam, kuru vairs nemoka vainas apziņa par nespēju atminēties katra nākamā dabiskā citējuma izcelsmi.Ar otro grāmatu — nesen izdoto Gūtenmorgens, kurā apkopots šī tēla dzīves gājums, ir dikti līdzīgi, tomēr tekstiem ir sava neatšķēržama unikalitāte. Patīkami, ka loģikas un absurda kategorijās mītošais Gūtenmorgens necenšas aizplēst asiņojošas dzīles, no kurām pēcāk traģēdijas taisīt. Joks ir tikai joks, un kā tāds lasāms, tāpēc arī prieku sniedzošs. Asprātības ciļņu spiednī nav jāmājo dziļajai struktūrai vai jebkam citam tikpat bīstami nopietnam. Piemēram, fragments no Gūtenmorgena agras bērnības dienām: "Aptuveni pēc pusstundas siltumnīcas īpašnieks iegāja apraudzīt puķes un pamanīja, ka gandrīz visas tulpes ir nolauztas. Pa dobēm sparīgi rāpoja mazs, apmēram gadu vecs bērņuks. Steigdamies glābt, kas vēl saglābjams, viņš aizķērās ar kāju aiz lejkannas, pakrita un nomira. Pēc desmit minūtēm ziedu kopēja, grasīdamās laistīt puķes, ienāca siltumnīcā un ieraudzīja izvandītajā tulpju dobē sēžam raudošu mazuli, bet zemē guļam beigto saimnieku. Ātri novērtējusi situāciju, viņa izsauca miliciju un paziņoja, ko notikusi laupīšana un saimnieks ir nogalināts." (11.lpp.) Būtiska ir nevis norāde (milicija), kas liecina, ka Gūtenmorgens dzimis vēl padomju laikos, bet gan situācija un valoda, kādā tā radīta.Latviskais Gūtenmorgens uzlūkojams par konceptuāli izstrādātu un fantastiski pilnasinīgas pasaules piederumu, tādas pasaules, kurā līdzdzīvo vēl pāris dīvaiņu: viņa sieviņa, bērniņš, bet galvenais — draugi dažādos populāros uzvārdos (Kalniņš, Bērziņš, Lapiņš utt.). Tematiski grāmatā ir savietoti gaužām ikdienišķi notikumi — daļa saistīti ar Gūtenmorgena pasaules izzināšanas kāri, daļa aprāda viņa attiecības ar ģimeni un draugiem. Daļa no tiem arī sociāli un politiski iekrāsoti atgadījumi, ar kādiem saskāries katrs, kurš sevi par sabiedrības daļu gatavs uzskatīt. Tomēr joks brūvēts ne tikai no situācijas, tā veidošana daudzos gadījumos sākta jau valodā. Piemēram, teksts Gūtenmorgens un vērošana sākas ar putnu aplūkošanu, tad šamais pārmetas uz svaru vērošanu veikalā, līdz nonāk pie atziņas, ka ir arī Gūtenmorgenu vērošana. Taču nevajag iedomāt, ka teksti censtos kādu apmācīt patīkamākai eksistencei — tie ir atsvabināti no jelkādas didaktikas, tikai priekam un patīkamai laika pavadīšanai priekšā likti. Lasīšanas vieglums ir to varenība. Šķiet, arī autoram šie teksti gandarījumu snieguši, jo diez vai citādi to nelielais apjoms būtu atzīts par labu esam. Grūti noliegt, ka tieši apjomam ir gauža nozīme — teju katrs teksts kopā turas un beidzas ar samudžinājuma atrisinājumu. Dažbrīd pārsteidzošu, dažbrīd paredzamu.Bērziņš Gūtenmorgena grāmatu organizējis kā uzklausītu stāstu virknes. Stāstītāji it kā esot gailis, ēzelis, kaķis un suns — tie paši Brēmenes muzikanti. Atkal jau atsauce, kurai grāmatā gan tikai kompozicionāla, varbūt arī nacionāla nozīme. Kaut kā jau tie stāstiņi kopā jāsalīmē, citādi šādus tekstus iespējams reproducēt līdz vājprātīgam apnikumam. Par to makjavelliski liecina atkārtošanās tekstos. Anekdotiskās situācijas, no kurām daļa dzirdētas jau iepriekš, iegrāmatotas vākos, tomēr panāk daudz pārliecinošāku iespaidu nekā laikrakstu pēdējās lapās drukātie jociņi. Panāk nostrādātās struktūras, rūpīgi apdomātā vēstījuma un valodas dēļ. Grāmatai kā kopumam nozīmīgas arī Māra Bišofa ilustrācijas.Nenoliedzama ir Harmsa ietekme — gan tekstu apjoms, gan stilistika, gan vēstījuma struktūra par to nodevīgi liecina. Pietuvens gājiens vērojams arī Riharda Bargā jaunākajos īsprozas tekstos — baumām par viņa draugiem un sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem. Atšķirībā no Bērziņa Bargais gan pagaidām tos drukājis tikai internetā. Lai nepretenciozāk! Bet arī Bērziņa grāmatā pretenciozitāti neatrast! To stiprina ne tikai visu tekstu sākuma vārds "vienreiz", kas lasījuma gaitā iegūst maģiskas formulas nozīmi, bet arī izskaidrošanas indeve, kāda Bērziņam kā ekonomistam un nu jau arī rakstniekam piemitīga.Lai arī atšķirībā no citiem mākslas veidiem rakstniecībā humors gandrīz nekad nav vērtēts augsti, Gūtenmorgens ir laba lasāmviela. Konceptuālākā, mākslinieciski nostrādātākā un pārliecinošākā joku grāmata, kādu pie latviešiem pēdējo gadu desmitā gadījies lasīt.