Vēstulēs J.Zuika stāsta par dzīvi Vācijā, darba dienestā, tad pēckara apstākļos un beidzot – emigrācijā, Austrālijā. Judīte rakstījusi arī dzejoļus, vēlējās kļūt par rakstnieci. Publicējusies izdevumā "Skolu Dzīve", viens dzejolis 1939.gadā publicēts arī laikrakstā "Tēvijas Sargs".
"Gadiem ritot, pienāk laiks, kad personiskais iegūst plašāku skanējumu, tas var pat kļūt par laikmeta liecību un uzrunāt citas paaudzes. Senas vēstules ļauj emocionāli izprast svarīgus pagātnes notikumus. Domāju, ka šī publikācija ir savā ziņā mūsu tautas likteņstāsts, atspoguļots vienas ģimenes pārdzīvotajā, tāpēc negribējās ļaut tām izzust, izdziestot kādreiz ar zīmuli uz slikta papīra rakstītajām rindiņām," grāmatas ievadā raksta R.V.Vīlipa.