Pirmās ziņas par šiem jaunatklātajiem pilskalniem (Ļūbasta, Sīķeles, Veipieša, Keklišku) sniedzis senvēstures entuziasts Atis Blūms, kurš LIDAR kartēs jeb aerolāzerskenēšanas materiālos 2020. gada beigās pamanījis nocietinājumiem līdzīgus reljefa pārveidojumus. Vulānu pilskalnu pirmais ieraudzījis novadpētnieks Valdis Mičulis. Agrā pavasarī, kad sniegs un ledus sāka kust un ceļi kļuva sausāki, uzrādītās vietas dabā pārbaudījis un atzinis par pilskalniem arheologs, LKA profesors un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Dr.hist., Dr.hab.art. Juris Urtāns.
Jaunatklāto pilskalnu atrašanās vietu koordinātes un īsi Jura Urtāna sagatavoti apraksti pieejami LKA mājaslapā. Jaunatklāto pilskalnu sarakstu papildina arheologa, projekta īstenotāja Jāņa Meinerta sagatavotā karte.
Projekta ietvaros turpināsies jauno pilskalnu apzināšana un iegūto datu apstrāde un apkopošana, rezultātā sagatavojot monogrāfiju ar mērķi iespējami ātrāk iekļaut šos jaunatklājumus Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē. Paralēli projekta īstenotāju, arheologu Jura Urtāna un Jāņa Meinerta darbam arheoloģiski ainaviskajā virzienā, tiks veikts arī kultūrsocioloģisks lauka pētījums – jaunatklāto pilskalnu uztvērumu, nozīmi un ietekmi vietējās kopienās lūkos noskaidrot LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieces profesore, Dr. art. Rūta Muktupāvela, Dr. art. Ieva Vītola un doktora grāda pretendente Lolita Ozoliņa. Tāpat paredzēts gatavot dokumentāciju jaunatklāto pilskalnu potenciālai iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Lauka pētījumi, apsekojot jaunatklātos pilskalnus, notiek LKA pētniecības projekta Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība ietvaros. Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā tiek īstenots kopš pērnā gada Jura Urtāna vadībā.