Ņujorkā dzenbudismu studējusī dzejniece, kuras ikdienas darbs ir sabiedrisko attiecību konsultācijas, šo ceturtdien pulksten 20.20 Autoru nakts ietvaros lasīs savu dzeju. Autoru biedrība AKKA/LAA šogad turpina par tradīciju kļuvušo projektu Autoru dienas, autoru nakts, kas veltīts Pasaules Grāmatu un autortiesību dienai 23. aprīlī un Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai 26. aprīlī. Ceturtdien interesenti varēs klausīties dzeju, ieskatīties Foto kvartālā, izmest loku pa Gleznotāju ielu, Kino bulvāri un piesist kāju pie roka, popa un blūza.
Lēni baudīt dzīvi
Liāna teic, ka priecātos, ja Autoru nakts pasākumu apmeklētu arī cilvēki, kuri ikdienā nelasa dzeju. Tomēr viņa apzinās, ka šo publikas daļu piesaistīt ir gandrīz neiespējami. "Cilvēkiem patīk, ja var ritmā piesist kāju. Un labi justies. Tāpēc šlāgeru popularitāte ir tik liela. Cilvēki nogurst strādājot, skrienot, iepērkoties. Kritērijs, izvēloties izklaidi, ir, lai varētu ne par ko nedomāt." Būdama rūdīta rīdziniece, Liāna nesen pārcēlās uz dzīvi Ikšķilē. "Pēkšņi kādu dienu atskārtu, ka lielveikalu produkti, izņemot maizi un pienu, nav īpaši baudāmi. Varbūt tie pat nav veselīgi. Tādēļ vēlējos atgriezties pie zaļā dzīvesveida — audzēt tomātus, gurķus un dilles pati." Liāna atzīst, ka ir slow food (lēnas ēdiena baudīšanas — A.B.-R.) piekritēja, tas attiecas ne tikai uz ēdienu, bet dzīvi kopumā. "Drudzis mani neinteresē." Viņa meditē jau daudzus gadus. Arī dzeju uzskata par veidu, kā distancēties no steidzīgas, virspusējas dzīvošanas. Cilvēks var skriet kājām, ar riteni vai auto, bet svarīgi, lai paliek rimtu, mierīgu prātu. "Izklaides izrādes televīzijā neskatos. Ja godīgi, tās manī izraisa pretīgumu," saka Langa. Politikas "izrādēm" gan Liāna seko līdzi. "Biju arī pie Ķīnas vēstniecības, piketēju par Tibetu. Darīšu to arī ceturtdien pie Saeimas, jo Saeimas darba kārtībā beidzot iekļauts Tibetas jautājums." Dzejniece uzskata, ka sabiedrība nevar atbildēt par to, ko domā un kādus lēmumus pieņem Saeimas deputāti, Ivars Godmanis un Valdis Zatlers. Toties katrs var atbildēt par sevi. "Tibetas jautājums ir arī simbols Āfrikas valstu situācijai, tam, kas notika Dienvidslāvijā, Ziemeļkorejā un citur pasaulē, kur cilvēku kultūra un identitāte tiek brutāli apspiesta, apdraudēta. Tāpēc ļoti būtisks jautājums ir par spēju uzņemties individuālo atbildību," apgalvo dzejniece.
Teksti Dziesmu svētkiem
Liāna ir gatava parakstīties arī par pensiju likuma grozījumiem, jo uzskata, ka ir jārūpējas par vecajiem cilvēkiem. "Tā ir viena no svarīgākajām tēmām, kas nosaka valsts tēlu pasaulē. Varam taisīt tūkstošiem klipu par Latvijas tēlu, bet tam nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja nevaram nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi veciem cilvēkiem. Turklāt, mēs visi būsim pensionāri." Cietsirdība, kas Latvijā ir kā uz delnas, pēc Liānas Langas domām, ir kultūras deficīta jautājums. "Kultūra cilvēkus padara līdzcietīgākus, jūtīgākus." Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Langa ar lielu prieku ķērās klāt pie viņai un rakstniecei Laimai Muktupāvelai uzticētā Dziesmu svētku atklāšanas lielkoncerta vadītāju teksta sacerēšanas. "Bija fantastiski strādāt ar Laimu, ar citām izcilām sievietēm — Mirdzu Zīveri un Airu Birziņu." Rakstot Liāna viegli notirpusi bailēs, jo Dziesmu svētku publika ir plaša, interese par notikumu — milzīga. Teksti tapuši interesanti, radoši. Tie balstās uz tautas gudrību. Plašas masas dzejniece tomēr nav gatava sagaidīt Autoru nakts pasākumā šo ceturtdien. Viņa uzskata, ka dzejai nav vajadzīgi vulgāri saukļi, lai aicinātu klausītājus. "Tā ir elitāra publika, kas lasa un klausās dzeju. Klusāka valoda, klusāka komunikācija. Dziļāka." Vai Liāna jūtas laimīga? "Nedomāju, ka laime ir dzīves mērķis. Buda teicis, kā gan kāds no mums, līdzcietīgām būtnēm, var būt laimīgs, kamēr kāds cits pasaulē ir nelaimīgs? Vislielākā laime, domāju, ir nomirt ar pašcieņu.