Meklējiet sievieti — filosofi

Padulla un apdauzīta - jā, bet diezin vai monstrs. Drīzāk Rietumu `labās dzīves` upuris.

Nožēlojami tumsonīgi komenti – iebāzt galvu smiltīs, sabāzt feminismu un kreisās idejas vienā maisā, un pasludināt par absolūto ļaunumu. Protams, ka ļoti daudzi rietumu intelektuāļi piemiedza acis uz komunisma noziegumiem, lolojot tīro, gaišo ideju, kas paliek gaiša, kamēr to nesāk īstenot. Par to vajag runāt. Bet tas nebūt neatceļ sieviešu atbrīvošanās panākumus, viņu tiesības pašām lemt pār sevi. Raksta varone nav nekāda briesmone, bet īsts 20. gadsimta procesu spogulis un arī šo pārmaiņu veicinātāja.

nesnobam pilniiga taisniiba. Sieviete - monstrs.

Laba intervija tajā ziņā, ka atklāj vienu no daudzajām Ļaunuma sejām. Briesmoni, kas ar labsajūtu stāsta par dzīvu augļu izkasīšanu no mātes miesām. Skaistāk jau liekas runāt par femisnismu nevis maza ķermenīša asiņainām atliekām bleķa traukā. Neko šis cilvēks nav savā dzīvē radījis, tikai nonāvējis. Autors varēja pajautāt, cik abortus viņa pati sev veikusi. Par t.s. kreisajiem intelektuāļiem, sērgu, no kuras rietumi vēl tagad netiek galā - nu, nav tur jāmeklē nekāda diža doma. Kalpošana ļaunumam, tikai gudros vārdos ietērpta, tāpēc arī viņiem nebija nozīmīgi 1968. g. notikumi Prāgā, jo tur cilvēki gāja pret ļaunumu, pret totalitārismu. P.S. Neesmu ne katolis, ne reliģiskais fanātiķis, vispār baznīcā tikpat kā neeju. Bet ticu, ka ir labais un ir ļaunais, un lai kā "dēmona barotājs" maskētos, aiz filozofiskas mācības, vienaldzības, politiskā pragmatisma, rezultāts ir nostāšanās vienā vai otrā pusē. Vairāk vai mazāk.