Mēs ar Soņu, visbeidzot

stāsts iz dzīves. studentu mītings. rietumnieki nebrauc ekskursijā uz kalnu, jo ar vilcienu sanāk nenormāli dārgi. austrumnieki, kas pirms tam pat nav bijuši pazīstami, apvienojas grupā un brauc ar piepilsētu busiem (kombinējot atlaižu kartes, grupas biļetes un tuvo maršrutu biļetes), pārsēstas reizes trīs vai piecas, nakti guļ kaut kādā autoostā uz apmales. bet uz kalnu aizbrauc un dzer lēto vīnu no tetrapakas.

paldies, ka kads parada to ikdienas smalko atskiribu starp mums un particiba uzaugusajiem :)

Man arī patīk. Ar humoru par nopietno:))

Paldies, Agnese, man patīk ļoooti! Vienkāršs darbiņš, bet nav prasts. Malace!

Perfekti. Man vienmēr ie šķitis, ka Krivade ir vieda meitene. Taču tajā pat ļaikā reizēm man ir licies, ka Krivade jūk prātā pati nos savas sliecības uz autsaiderismu. Bet nu skatos - nē, ir ok. Vienkārši viņa beidzot ir pieaugusi. Un teksti kļuvuši ne tikai autsaideriski, bet arī fundamentāli - dziļi un pamatoti.

Agneses Krivades rakstīto vienmēr ir bauda lasīt. Bauda! Tik precīzi par būtisko. Paldies. Mca! (buča) :)