Avoti ziņās ir izšķiroši. Tie personificē sabiedrības grupu viedokļus, palīdz skatītājiem formulēt savas domas, pieslieties kāda izteikumiem, identificēties, veidot pārliecību.
LNT, pretēji nesen iesāktajam un visai iespaidīgajam ziņu dramatizēšanas stilam, bija izvēlējies parādīt vienu neganti kliedzošu praida pretinieci un spēcīgu citātu no "Mozaīkas" pārstāves Lindas Freimanes runas.
Nedaudz pafilmēta kopējā atmosfēra. Sižeta veidošanā pielietota žurnālistikas stenogrāfiskā pieeja, kad fiksēti notikumi un attieksmes, kas netiek skaidrotas. Neitrāla, no formālā viedokļa pieņemama, bet nedaudz bezatbildīga pieeja. Tā saka – mēs tikai rādām, protams, atlasot. Šī pieeja pēdējos gadu desmitos pamazām piedzīvojusi panīkumu, jo priekšplānā izvirzījusies skaidrojošā žurnālistika, kas pieprasa izpratni. Tik jūtīgā jautājumā šaubu gadījumā par tēmu, kā tas viss varētu mūs, ziņu dienestu, raksturot, šādu izvēli nosaka vēlme, lai sižets nevienu nesadusmo, nekaitina, tikai informē. Līdzīgu pieeju – informatīvu sekošanu notikumiem dienas gaitā demonstrēja arī Latvijas Radio 1 ziņas.
LTV 1 "Panorāma" veltīja praidam divus izsmeļošus sižetus, intervēja krietni vairāk cilvēku, sniedza vispusīgāku informāciju. Centās skaidrot viedokļu dažādību, bet ne jau visu notikumu. Lielākais notikums nebija vien praids, bet gan lielā pretestība tam.
Daudz nopietnāk visas televīzijas praidam bija gatavojušās piektdienā. LTV1 un LNT ziņas intervēja dažādas puses. TV3 ziņās izskanēja Aivara Gardas naida runa. Šis izlēciens (bet Gardas izteikumu izvēle ir pamatota tikai tad, ja vajadzīgs agresīvs izlēciens, jo viņš nekādā ziņā nav ietekmīgs viedokļa līderis, par laimi nepavisam) tika kompensēta ar plašu mācītāja Māra Santa interviju tiešraidē. Tāpēc domāju, ka Latvijas lielāko televīziju ziņu dienesti ir cieņas vērti, jo tikuši daudz tālāk par to jocīgo un stipri nelaimīgo enerģijas sublimētāju salidojumu, kas ap vārdu "praids" sapulcējas internetā, lai, neatkarīgi no laika apstākļiem, izteiktu savu neiecietību.
Tomēr reportāžās pietrūka skaidrojuma, kāpēc Latvijā ar praidu iet tik traki. Ja jau skaidrojam inflāciju, dzeršanas pieaugumu un Loskutova nedienas, tad skatītājiem būtu vērtīgi uzzināt, par ko liecina šīs kaislības. Pat piena protesta akcijā (piektdienas "Panorāma") kāda, saulē sakarsusi kundzīte, savā kliedzienā apvienoja visu vienā rindā – lauksaimnieku nedienas, valdību un seksuālās minoritātes.
Taču lielākās TV ziņas bija mierīgas, lai gan notikumi karsti. Vai jums negribētos zināt, kas ar mums notiek, ja vienas organizācijas pasākums vienā no pirmajām vasarīgajām dienām izraisa tādu reakciju? Pierastais skaidrojums, par grūtajiem laikiem, šķiet nevērtīgs, jo taukajos gados praids neiecietīgos tracināja vēl vairāk.
Varbūt palīdzēt var pētījumos konstatētais? Neiecietības izpausmes mediju saturā Latvijā tiek pētītas jau vairākus gadus un visi pētījumi uzrāda nozīmīgu baznīcas amatpersonu lomu neiecietības veicināšanā. Mediju sociologs Sergejs Kruks koleģiālā sarunā reiz sacīja, ka, spriežot pēc publicētajiem tekstiem, baznīcas pārstāvji ir pārņemti ar seksu. Tā vietā, lai rūpētos par garīgo pasauli, baznīca cenšas jaukties jautājumos, kas saistīti ar seksualitāti. Citādi to gandrīz nemana. Kā, zināms, arī viens otrs politiķis savus piekritējus lasa starp neiecietības pārņemtajiem.
Arī es jau otro gadu piedalos neiecietības pētījumā presē "Izaicinājums pilsoniskajai sabiedrībai". Priecājos, ka šogad televīzijās neizskanēja tās neiecietības diskursa stratēģijas, kas fiksētas pētījumā. Lūk, dažas raksturīgākās: sūdzas par grupas redzamību, pārāk lielu aktivitāti - "lai viņi mājās dara, ko grib, bet nenāk pie Prezidenta pils"; rāda prasības pēc minoritātes tiesībām kā mēģinājumu panākt mazākuma dominējošo stāvokli pār vairākumu – "negribu, lai viņi mums uzspiež savu... u.c.", norāda, ka grupa rada problēmas pārējai sabiedrībai - "viņi apdraud mūs, normālos, tautas nākotni, nācijas veselību..." Šādos izteikumos grūti atrast loģiku, bet aiz tiem slēpjas pamatojums neiecietībai, atļauja sev būt neiecietīgam, nīst. Spriežot pēc TV ziņām, pārmaiņas ir sākušās, bet skaidrojumi vienalga vēl būs vajadzīgi – gan mums apkārt esošajam naidam, gan tā intensitātes izmaiņām.